Latvijā sākusies graudu kulšanas sezona – šogad prognozē labu ražu

"Pagājušo gadu atcerēties nemaz negribas, salīdzinoši ar šo gadu, tur ir diena un nakts." Tā saka Augšdaugavas novada zemnieku saimniecības "Stārķi" saimnieks Ainārs Jonāns, kura laukus pērn lietavas pārvērta teju dubļos. Tos izbraukt varēja tikai ar tehniku ar ķēžu piedziņu. Bet šovasar virs tīruma saulē ceļas zelta putekļi.

"Tā nav sliktākā raža. Ir bijuši gadi, kad ir daudz labāk bijis, bet tam visam ir iemesli, kāpēc šogad nav kaut kādi rekordi. Pie līdzšinējām izejvielu cenām bija stingri jāpiedomā pie izmaksu pozīcijām, lai neieberztos kaut kādos lielos parādos. Uz šo brīdi varu teikt to, ka, visticamāk, to ražu, ko ieguvām, mēs varēsim segt izdevumus, par peļņu tas jau cits stāsts. To apkoposim, kad būs nokulta un pārdota produkcija," teic lauksaimnieks.

1500 hektāru plašā zemnieku saimniecība "Stārķi" atrodas Latvijas – Lietuvas pierobežā, aiz Daugavpils. Vietējie zemnieki ir sīksti.

Apkopt paugurainos Latgales laukus ir sarežģītāk nekā līdzenumiem bagātajā Zemgalē, saka saimnieks. Arī augsnes auglība šajā pusē ir mazāka: "Zemes novērtējums ballēs šeit ir šeit ir 28, tieši šeit, kur mēs atrodamies. Spriediet paši! (TV3: 28 no cik?) 28 no 100, tieši šeit. Vidēji saimniecībā ir pāri 30 ballēm."

Kviešus uz lauka kuļ divi kombaini. Traktoru, kas pieved graudus smagajām mašīnām, rotā sarkanbaltsarkanais karogs. Vēl trīs smagie auto ražu ved tālāk – vajadzības gadījumā uz kalti vai pieņemšanas punktu. Graudi birst kā no pārpilnības raga. Šos vedīs uz Daugavpils "Latrapu", kas nokulto iepērk no zemniekiem.

"Kvalitātes ziņā gads sākās ļoti labi – ļoti laba siltummasa, salīdzinot ar pagājušo gadu, arī proteīna līmeņi. Rapsim ļoti labs un izteikts ir eļļas līmenis un es teiktu – pat arī rekordrādītājs vai rekordskaitlis ir sasniegts," stāsta "Latraps" agronoms, konsultants Jānis Bārtuļs.

Tomēr graudaugiem konstatē arī slimības, kas liek tos novirzīt lopbarībai. Neskatoties uz to, agronoms prognozē – šā gada ražība dod cerības atpelnīt iepriekš piedzīvotos zaudējumus.

"Es teiktu virs vidējā. Gandrīz teiktu pat ļoti labas ražas īstenībā, jo cilvēki un arī saimniecības bija ieliktas ekonomijas rāmjos augsto cenu dēļ, izejvielām un degvielai, tāpēc tika ierobežoti tie līdzekļi, ko likām iekšā laukos, bet tā atdeve, ko dabūjām šogad, pateicoties lielākoties laikapstākļiem, kas ļoti labi sazīmējās. Tas ir viens no punktiem, kāpēc šis gads es teiktu, ka ir diezgan veiksmīgs," saka Bārtiņš.

Kulšanas sezona vēl rit pilnā sparā. Laika prognozes ļauj cerēt, ka lietus, kas pa laikam uzlīst, daudz neskādēs ne novākšanas tempam, ne graudu kvalitātei.