Latvijai 3,5 miljardu aizdevums aizsardzībai būs jāatmaksā 45 gadu laikā
Latvija saņems gandrīz 3,5 miljardus eiro no Eiropas Savienības jaunā aizsardzības instrumenta SAFE. Nauda paredzēta valsts aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai. Šis finansējums gan nav dāvana, bet aizdevums ar labvēlīgiem nosacījumiem – zemām procentu likmēm un ilgu atmaksas termiņu. Pirmo pusmiljardu no šī aizdevuma spēju stiprināšanai Latvija varētu saņemt jau tuvāko nedēļu laikā.
Eiropas Savienības Eiropas Drošības rīcības fonds jeb SAFE ir salīdzinoši jauns finanšu instruments. Tas izveidots vien pērn, reaģējot uz aizvien saspringto drošības situāciju Eiropā, ar mērķi dalībvalstīm sniegt piekļuvi vērienīgiem – kopumā ap 150 miljardiem eiro – ilgtermiņa aizdevumiem militāro un aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvija no šī fonda aizņemsies teju 3,5 miljardus eiro, un šodien par šīs naudas saņemšanu parakstīts arī līgums.
SAFE finansējums ļaus attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, sekmēs kopīgo reģionālo drošību un veicinās savlaicīgu aizsardzības produkcijas pieejamību. Tieši šis finansējums nenozīmē, ka mēs tikai un vienīgi pirksim dārgu militāro tehniku no ārvalstīm. Šai naudai ir jākalpo Latvijas militārās industrijas attīstībai un arī mūsu valsts ekonomiskajām interesēm. Jo tā ir aizņemta nauda. Tā ir nauda, kas Latvijai būs jāatdod
Paredzēts, ka finansējumu Latvija saņems pakāpeniski, taču pirmajai daļai – vairāk nekā pusmiljardam eiro – jābūt pieejamam jau tuvāko nedēļu laikā. Aizsardzības ministrs šodien sacīja – ar šī līguma parakstīšanu tiek sperts solis tuvāk ātrai un veiksmīgai mūsu akūtāko vajadzību attīstībai.
Munīcijas krājumu veidošana, dronu sistēmas, pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šīs ir tās prioritārās lietas, kur mums ļoti steidzami ir jāinvestē. Ir jāskatās uz sistēmām, kuras patiešām nodrošinās mums to vajadzību. Lai Latvija, uzņemoties šo aizņēmumu, mēs, savukārt, – Aizsardzības ministrija, bruņotie spēki un aizsardzības sistēma kopumā – tērētu atbildīgi un iegādātos tieši to, kas ir vajadzīgs.
Finanšu ministrs tikmēr norāda – šis Eiropas aizdevums ir viens no izdevīgākajiem veidiem, kā šobrīd finansēt aizsardzības vajadzības. Tam ir zema procentu likme un garš atmaksas termiņš – līdz pat 45 gadiem. Turklāt, lai nodrošinātu mūsu apņemšanos – aizsardzībai atvēlēti 5% no iekšzemes kopprodukta – nauda tāpat būtu jāaizņemas, taču, iespējams, uz daudz neizdevīgākiem nosacījumiem.
Manuprāt, tad mums nebūtu uzlikts tik labs noteikums, kā mēs izmantosim naudu, kā mēs pirksim, jo šobrīd mēs to spriežam jau kopā ar Eiropas Komisijas līdzdalību. Un mums ir lētāki procenti, garāks termiņš, kas ļauj šo naudu efektīgi izmantot un patiešām iegūt arī ekonomikai, jo mēs dzirdējām, ka tiek arī runāts par industriju.
Saskaņā ar Eiropas Savienības, visiem Eiropas Drošības rīcības fonda atbalstītiem iepirkumiem tiks piemērota atvieglota līgumu slēgšanas procedūra, kas ļaušot nodrošināt ātrāku pasūtījumu veikšanu. Izaicinājums gan visas Eiropas līmenī joprojām ir militārās industrijas kapacitāte, kas jāpalielina – to šodien uzsvēra Eiropas komisijas aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus.
Eiropas aizsardzības industrijas attīstība un stiprināšana noteikti ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Tā palielina ražošanas apjomus,, mēs redzam šos skaitļus, taču joprojām mūs satrauc tas, ka Krievija šobrīd spēj saražot vairāk nekā mēs – visa Eiropas Savienība kopā.
Šobrīd caur šo fondu aizdevumu līgumus savu aizsardzību spēju stiprināšanai jau parakstījušas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis – Polija, Beļģija, Horvātija, Kipra un Rumānija. Arī mūsu tuvākie Baltijas kaimiņi savu aizsardzības stiprina, izmantojot šo finansējumu – Lietuva maijā noslēdza līgumu par vairāk nekā 6,3 miljardu eiro aizņēmumu, bet Igaunija plāno aizņemties vairāk nekā 2,6 miljardus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
