Latvijas 2025.gada budžeta plāns atbilst ES fiskālajiem noteikumiem, paziņo Dombrovskis

Kā aģentūru LETA informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir nākusi klajā ar pirmo Eiropas pusgada rudens paketi, kopš 2024.gada aprīlī stājās spēkā reformētā ES jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma.

Eiropas pusgada rudens pakete ir tapusi laikā, kad pēc ilgstoša stagnācijas perioda ES ekonomika atgriežas pie pieticīgas izaugsmes. Prognoze rāda, ka, kamēr dalībvalstis vajadzības gadījumā veiks fiskālo korekciju, publiskās investīcijas 2025.gadā gandrīz visās dalībvalstīs palielināsies, un vairākās dalībvalstīs ievērojama daļa no tām būs no "NextGenerationEU" Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES līdzekļiem.

EK norāda, ka jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma paredz vienkāršākus un pārredzamākus fiskālos noteikumus. Tajā izmanto vienotu darbības rādītāju – dalībvalsts daudzgadu neto izdevumu virzību, kas atvieglo atbilstības izsekošanu. Ar šo sistēmu arī ievieš uz risku balstītu uzraudzību, kas pielāgota katras dalībvalsts individuālajai fiskālajai situācijai un ļauj veikt pakāpeniskāku fiskālo korekciju, ja tās pamatā ir konkrētas reformas un investīcijas.

EK akcentē, ka jaunā sistēma ļauj pakāpeniski un reālistiski samazināt valsts parāda līmeni, kas pēc Covid-19 pandēmijas un tai sekojošās enerģētikas krīzes ir ievērojami palielinājies. Saskaņā ar jauno sistēmu visas dalībvalstis savos vidēja termiņa plānos iekļauj reformas un investīcijas, kas paredzētas, lai īstenotu ES kopīgās prioritātes un novērstu problēmas, kas identificētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Eiropas pusgada kontekstā. Tās ietver zaļo un digitālo pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko noturību, enerģētisko drošību un aizsardzības spēju veidošanu.

EK ir novērtējusi, ka no 21 plāna jaunās sistēmas prasībām atbilst 20 plāni, un ir noteikusi ticamu fiskālo virzību, lai nodrošinātu, ka attiecīgo dalībvalstu parāda līmenis tiek noturīgi samazināts vai saglabāts piesardzīgā līmenī. Tas attiecas uz Horvātiju, Kipru, Čehiju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju, Luksemburgu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju un Zviedriju. Attiecībā uz šīm dalībvalstīm EK iesaka ES Padomei apstiprināt to plānos iekļauto neto izdevumu virzību. Attiecībā uz Nīderlandi EK ir ierosinājusi ES Padomei ieteikt tādu neto izdevumu virzību, kas atbilst tehniskajai informācijai, kuru EK nosūtīja jūnijā.

EK ir arī novērtējusi 2025.gada budžeta plānu projektus, ko iesniegušas 17 eirozonas dalībvalstis, un ir pārbaudījusi, vai tie ir piemēroti pirmie soļi attiecīgo vidēja termiņa plānu īstenošanā. EK, vērtējot budžeta plānu projektus, galvenokārt pievēršas neto izdevumu pieaugumam 2024.-2025.gadā, novērtējot, vai neto izdevumi nepārsniedz dalībvalstu vidēja termiņa plānos noteiktos maksimālos apjomus, ja šāds plāns ir pieejams un atzīts par atbilstošu jaunajai sistēmai.

Astoņas eirozonas dalībvalstis ir nodrošinājušas atbilstību fiskālajiem ieteikumiem, novērtēts, ka Grieķija, Kipra, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Itālija, Horvātija un Francija ir nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo prognozēts, ka to neto izdevumi nepārsniegs maksimālos apjomus, savukārt Igaunija, Vācija, Somija un Īrija nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs attiecīgos maksimālos apjomus.

Luksemburga, Malta un Portugāle nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumam: lai gan to neto izdevumi prognozēti maksimālo apjomu robežās, šīs valstis saglabās enerģētikas ārkārtas atbalsta pasākumus, nevis līdz 2024.-2025.gada ziemai tos pakāpeniski pārtrauks, kā ieteikusi ES Padome. Savukārt Nīderlande nav nodrošinājusi atbilstību ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs maksimālos apjomus, bet Lietuvai pastāv risks neatbilst ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs tempu, kādu EK uzskatītu par piemērotu pirmo soli jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas īstenošanā.