Latvijas Banka prognozē straujāku attīstību nākamajos gados

Vārdi "makroekonomiskās prognozes" varbūt neliek sirdij pukstēt straujāk, bet spēja aplēst sagaidāmās norises tautsaimniecībā ir ļoti no svara jebkādu valsts tēriņu plānošanā. Jo lielāka ekonomika, jo lielāki ieņēmumi budžetā, jo vairāk naudas, ko atvēlēt drošībai, skolotājiem, mediķiem un citām vajadzībām. Latvijas Bankas vērtējums par ekonomiku jau tradicionāli izpelnās lielāko uzmanību.

Un savās jaunākajās prognozēs mūsu centrālie baņķieri ieskicē ļoti svarīgu periodu Latvijas tautsaimniecībā. Ir pienācis laiks jaunam biznesa ciklam.

Šis gan vēl būšot tādas mērenas attīstības un ieskrējiena gads, iekšzemes kopprodukta sagaidāmā izaugsme šogad nedaudz samazināta, bet nākamajos attīstībā jau varētu sākt pietuvoties 4% atzīmei. Sagaidāms, ka cenu pieauguma trakumi ir aiz muguras un dzīves dārdzības kāpums vairs iedzīvotāju maciņus tik ļoti nespiedīs – ne šajā, ne turpmākajos gados.

"Inflācija būs zemāka, kas vairumam Latvijas iedzīvotāju, kuri ir patērētāji, kuri dzīvo no fiksētie ienākumiem, tās ir laba ziņa. Cenas neturpinās augt, algas augs pietiekami strauji. Tur būtiskās pārmaiņas nesagaidām, kas nozīmē, ka reālā izteiksmē, atskaitot šo cenu pieaugumu, iedzīvotāju rocība palielināsies," norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Tam tālāk vajadzētu sekmēt patēriņu, savukārt jau tuvākajos mēnešos Eiropas Centrālā Banka varētu sākt atvieglot augsto procentlikmju važas eirozonai. Būtiskas ziņas ne tikai kredītņēmējiem, kuriem tādējādi sadārdzināti aizņēmumi, bet arī Latvijai svarīgiem eksporta tirgiem. Gan tajos, gan tepat pie mums jaunu joni varētu uzņemt ekonomikas attīstībai tik ļoti nepieciešamās investīcijas. Tas nozīmē gan, piemēram, vairāk vai lielākus pasūtījumus mūsu apstrādes rūpniecības nozarēm, gan darbu būvniekiem.

Starp ekonomistiem gan nav vienprātības saistībā ar Latvijas Bankas prognozēm par turpmāko gadu norisēm tautsaimniecībā. Citi uzskata, ka tās varētu būt pārlieku optimistiskas.

"Lielais nezināmais ir, kas notiks ar procentlikmēm. Ja procentlikmju stāsts ir par tik lēnu samazināšanos, kā tas ir šobrīd, tad ir ļoti liels jautājums, vai tā atgūšanās eksporta tirgos būs tik strauja cik, es pieņemu, Latvijas Bankas prognozē, ņemot vērā, kāda ir šī straujā izaugsme viņu prognozēs nākamajā gadā arī Latvijā," pauž "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Centrālie baņķieri gan atzīst, ka prognozes tapušas augstas nenoteiktības apstākļos. Daudz mainīgo un nezināmo – ģeopolitiski satricinājumi, jaunas sankcijas vai citi strauji pavērsieni var nākotnes ainas aprises krietni pamainīt. Piemēram, viens no aspektiem – patlaban sabiedrībā un politiskajā dienaskārtībā augstu esošais kravu pārvadājumu un arī cita veida bizness ar Krieviju. To var saraut no abām pusēm – arī ar vienu lēmumu Kremlī.

Vienlaikus Latvijas Bankā mierina. Jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā lēsts, ka ietekme pilnīgi visai ekonomiskajai sadarbībai ar agresoru esot līdz 2% no IKP. Un jebkura gadījumā – būtu jālūko šīs saites saraut. Tā esot sēdēšana uz pulvermucas.

"Tas nav bezsāpīgi, bet tajā pašā laikā arī nav kaut kāds krīzes iemesls. Jā, bezdarbs nedaudz pieaugs, bet, ņemot vērā, ka darba tirgus ir silts, cilvēkiem iespējas atrast darbu būs. Jā, ir reģionāli jautājumi, ir ostu jautājums, ir Daugavpils jautājums, bet visas tās ir risināmas lietas.  Ja sāp zobs un zobs ir neārstējams, labāk to izraut," saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas vadītājs aicināja nemeklēt laimi tirgos, kur mūs, citēju, grasās nožmiegt.