Latvijas ekonomika slīgst recesijā; nākamais gads būs jāsāk ar "tehnisko budžetu"
Latvijas ekonomika slīgst recesijā, un arvien vairāk nozarēs ir sabremzēšanās pazīmes. Cik ilga un dziļa lejupslīde gaidāma, pagaidām gan grūti prognozēt, vienlaikus jau tagad zināms, ka valdības spējas nākt talkā tautsaimniecībai būšot apgrūtinātas. Nākamais gads būs jāsāk ar tā saukto "tehnisko budžetu".
Šonedēļ plaši apspriesta kāda internetā klejojoša tabula. Iekšzemes kopprodukta dinamikas apkopojums Eiropas Savienības valstīs trešajā ceturksnī. Aina nav patīkama, Latvija šeit izceļas – vienīgā ar IKP kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni. Te gan jāpiebilst – dati par pilnīgi visām valstīm, tai skaitā Igauniju, nav pieejami un arī mūsu ziemeļu kaimiņu ekonomika varētu būt sarukusi.
Tik un tā salīdzinājums nav iepriecinošs, un Latvijas ekonomika jau ir par mata tiesu no recesijas, ko ierasti saprot ar diviem ceturkšņiem pēc kārtas, kad IKP sarūk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
"Jāsaka, ka uz IKP datiem vienmēr ir jāskatās ar vismaz vieglu humoru, jo tie tiek pārrēķināti. IKP dati tas ir novērtējums, kas ir balstīts un novērtējumu, kas ir balstīts uz novērtējumu un interpretācijām un tā tālāk."
Ar visiem tā trūkumiem tomēr IKP ir visplašāk pieņemtais rādītājs, kā mērīt tautsaimniecību kopumā. Nav tāda viena iemesla, kāpēc Latvijas ekonomika ir tur, kur ir. Tas ir vairāku faktoru kopums. Tirgus izmaiņu un augsto enerģijas cenu dēļ samazinās rūpniecība, būvniecība sabremzējusies, arī iekšējais patēriņš sāk buksēt, un tūrisms joprojām nav atkopies.
Savukārt ļoti pozitīvi rādītāji ir biznesa un IT pakalpojumiem, kas ir ļoti plaši nozare – no lieliem pakalpojumu centriem un IT jomas flagmaņiem līdz pat krietni mazākiem uzņēmumiem.
"To visu varētu nosaukt par lielpilsētas kolektīvo ģēniju. To nevar tā līdz galam saprast. Lielā pilsētā cilvēki satiekas, viņiem rodas dažādas idejas."
Bet kāpēc atpaliekam no kaimiņvalstīm? Bankas "Citadele" ekonomists stāsta, ka tam ir gan vēsturiski aspekti, piemēram, lielā nozīme Krievijas preču tranzītam un austrumu naudas apkalpošanai bankās, gan arī saistība ar nesenākiem notikumiem, proti, stingrākiem Covid-19 laika ierobežojumiem.
Pagaidām pierasts runāt par neilgu un seklu recesiju Latvijā. Vai tā tiešām būs, grūti prognozēt.
"Par nopietnākām problēmām šobrīd vēl pāragri runāt. Tie riski noteikti ir augsti, bet tādu ārkārtīgi lieli kritumu kādā nozarē pagaidām neredz. Varbūt tāda asa šoka vietā redzēsim tādu ilgāku un izstieptāku. Varbūt viņa joprojām ir sekla, bet, iespējams, ilgāka."
Risināt problēmas ekonomikā nepalīdz ilgā koalīcijas veidošana. Topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupa jau paredz samazināt IKP izaugsmes prognozi valsts budžetā, turklāt nākamais gads būs jāsāk ar tā saukto tehnisko budžetu. Tas pamatīgi apgrūtina jebkādus valsts papildu tēriņus.
"Pārstrādājam visus datus un gatavojamies budžeta sarunām. Ar to mums jārēķinās. Ekonomikas sabremzēsies, arī inflācija sāks bremzēties. Fiskāli vieglāk nebūs."
Politiķis paredz, ka nākamā gada budžetu varētu pieņemt tikai februāra beigās vai marta sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
