Latvijas ekonomika stagnē, un nīkulīgs sagaidāms arī gads kopumā
Pandēmija, karš, sankcijas, desmitgadēm neredzēti augsta inflācija un straujš centrālās bankas procentlikmju kāpums – ko tik pēdējos gados nav piedzīvojusi mūsu tautsaimniecība, un patlaban tā atrodas samērā zemā punktā. Atsevišķi ekonomisti to salīdzinājuši pat ar noslāpušu motoru. It kā jau automašīna ir. It kā pērkam un patērējam, it kā ražojam un eksportējam, tikai kopējais spēkrats īsti uz priekšu nekust.
To apliecina arī šodien prezentētais ekonomikas apskats "Nordic Outlook". Lai gan Latvija pat ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurai "SEB banka" vispār prognozē izaugsmi šogad, tā lēsta 0,4% apmērā vien.
Šajā grafikā apkopotas gan banku, gan dažādu vietējo un starptautisko institūciju prognozes par mūsu tautsaimniecības izaugsmi šogad. Lai gan ir arī augstākas aplēses, piemēram, Latvija Bankai, tā gluži vienkārši savas prognozes vēl nav atjaunojusi.
"Atrodamies tādā zemākajā punktā. Jautājums, protams, cik ilgi tas vēl vilksies. Visticamāk, ka gada otrā puse varētu būt ļoti stagnatīva. Tad varētu situācija mazlietiņ uzlaboties, bet arī šķiet, ka nākamgad kopējā situācija būs pietiekami stagnatīva."
2024. gadam dažādas IKP izaugsmes prognozes ir pamatā starp diviem un 3%, bet tas joprojām ir tālu no piesauktajiem nepieciešamajiem 5% gadā, lai varētu dzīt rokā Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni.
Lielākais iemesls stagnācijai ir centrālo baņķieru centieni nokaut inflāciju ar procentlikmēm. Aizņēmumiem kļūstot dārgākiem, svarīgi Rietumu tirgi sabremzēti, piemēram, tur krietni mazāk būvē, kas nozīmē, ka krīt pieprasījums pēc mūsu ražotajiem celtniecības materiāliem un konstrukcijām.
Būvizmaksu kāpums un procentlikmes arī Latvijā atstājušas iespaidu. Manāmi samazinājušās investīcijas komercīpašumos, Rīgā un Pierīgā piedāvājums ir liels, bet pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem varētu būt sarucis par trešdaļu. Gada laikā gandrīz dubultojošās mēneša kredītizmaksas par divistabu vai trīsistabu dzīvokli.
"Šis īstermiņā vai vidējā termiņā, grūti pateikt, padarījis īres tirgu pievilcīgāku. Prasītās īres maksas jauniem divistabu un trīsistabu dzīvokļiem ir mazākas. Jāmin, ka lielākā daļa no šiem piedāvājumiem nāk no privātpersonām."
Pašreizējās tirgus prognozes liecina, ka centrālie baņķieri varētu mazināt procentlikmes tuvāk nākamā gada vidum.
Paralēli Latvijas iekšējo patēriņu daudzās sabiedrības grupās turpinās slāpēt dzīves dārdzība. Piemēram, šovasar tik aktuālajā pārtikas cenu jautājumā. Tajā lieli uzlabojumi patērētājiem, visticamāk, nav gaidāmi, kaut vai šogad lauksaimniekiem nedraudzīgo laika apstākļu dēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
