Latvijas ekonomikas sabremzēšanās: vāja tautsaimniecības dinamika var ierobežot valsts tēriņu iespējas

Vēl vasaras sākumā ekonomisti bija patīkami pārsteigti par Latvijas ekonomikas noturību pirmajā ceturksnī, kamēr Lietuvā un Igaunija – kritums. Dažādu faktoru spiedienu mūsu tautsaimniecība gan neizturēja ilgi.

Jaunākie provizoriskie jeb tā sauktie ātrā novērtējuma dati rāda, ka mūsu iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī sarucis par gandrīz vienu procentu, salīdzinot ar attiecīgo laiku gadu iepriekš. Pakalpojumu nozarēs neliels pieaugums, bet ražošanā kritums par četriem procentiem.

Grūtāku situāciju rūpniecībā izraisījušas pieaugošas izmaksas joprojām augstajā inflācijā un Eiropas Centrālās Bankas ierobežojošā monetārā politika, ceļot procentu likmes. Tas vājinājis mājokļu tirgus būtiskās Latvijas eksporta valstīs un attiecīgi mazinājis pieprasījumu pēc Latvijā saražotajiem būvmateriāliem un konstrukcijām.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka arī gadā kopumā Latvijas tautsaimniecības dinamika stagnēs ap 0%, savukārt nākamgad būtu jāatgriežas izaugsmei: "Rūpniecībā tas šobrīd ir tāds vājš pieprasījuma periods, tas ir pārejošs, noteikti. Normalizācijas process pasaules ekonomikā. Es domāju, ka jau nākamgad tur vajadzētu būt plusiem. Varbūt kaut kādi vēl recesijas draudi ir, bet nu kopumā sajūta, lielai kaut kādai lejupslīdei šobrīd nav pamata."

Kā norāda Latvijas Bankā, patlaban arī iekšējais patēriņš ir ar mīnusa zīmi. Proti, iedzīvotāji tērē naudu piesardzīgāk.

"Visticamāk, mājsaimniecībām, kurām pandēmijas laikā bija veidojušies netipiski uzkrājumi, tie varētu jau lielā mērā būt izlietoti. Redzam, ka mazumtirdzniecībā arī pirmās nepieciešamības jomas bremzējas. Tāpat ar mājokli saistīto preču vai apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā," saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Šīs dienas jauno statistiku vēl nepatīkamāku padara fakts, ka jau drīzumā politiķiem jāsāk darbs pie nākamā gada valsts budžeta, lai saprastu, kādām vajadzībām papildu naudu varētu tērēt. Ja ekonomika sarūk, tas nozīmē, ka mazāk naudas paliek dažādiem tēriņiem un vajadzību apmierināšanai.

Veselība, izglītība, drošība. Jomu, kas prasa papildu līdzekļus, ir daudz. Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns uzsver, ka zema ekonomikas izaugsme vai tās tautsaimniecības sarukšana var atsaukties ne tikai uz valsts, bet arī pašu iedzīvotāju rocību, kuriem būs grūtāk vienoties ar darba devējiem par algas pielikumu.

Arī tālākās Latvijas ekonomikas perspektīvas diez ko spožas neizskatās. Komentē Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns: "Izaicinājums Latvijas ekonomikai ir kaimiņvalstī esošie kara apstākļi. Tas riska faktors, kas bremzē investīcijas un notur augstas aizņemšanās likmes, lai finansētu attīstību. Pagaidām tādus ļoti pozitīvus izaugsmes scenārijus grūti paredzēt."

Pozitīvs signāls Latvijas ekonomikai būtu, ja Eiropas Centrālā banka izšķirtos atkal atgriezties pie stimulējošas ekonomiskās politikas.