Trešdien Saeimā bija vēsturiska diena, – pieņemta administratīvi teritoriālā reforma. Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā būs 42.
Banka "Luminor" ceturtdien nākusi klajā ar pārskatu par mūsu valsts reģionu eksportspēju – tā teikt, ekonomikas ģeogrāfiju.
Divas atšķirīgas ekonomikas – Rīga un pārējā Latvija. Katra veido aptuveni pusi kopējā eksporta, galvaspilsētā dominē IT un biznesa pakalpojumi, bet pārējā valstī preču eksports – mežsaimniecība, metālapstrāde, transports, pārtikas ražošana un citas jomas.
Kopumā atzinīgi vērtējama administratīvi teritoriālā reforma. Tā radīs iespējas veicināt attīstību. Daudzos gadījumos, apvienojot spēcīgākus un vājākus novadus, izlīdzinās atšķirības.
"Ir notikusi virzība saprāta virzienā. Iespējams, pēdējā brīdī varbūt arī tika pieņemti kādi iracionāli lēmumi, bet tā ir neizbēgama daļa no politikas," saka bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Latvijas jauno novadu starta pozīcijas stipri atšķiras. Dienvidkurzemē, Zemgalē un Austrumlatgalē vadošā nozare ir lauksaimniecība. Mežsaimniecība dominē Vidzemē un Ziemeļkurzemē, pārtikas pārstrādē – jaunajos Tukuma, Limbažu, Ogres un Preiļu novados. Metālapstrāde un mašīnbūve ir vadošā nozare Liepājā, Jelgavā un Līvānu novadā, bet transports – Daugavpilī un Ventspilī.
"Tiešām! Tie ceļi uz labklājību ir ļoti dažādi, bet, protams, ja novads specializējas nozarē, kas ir un droši vien būs lēnāk augoša, tur vajadzētu meklēt citas iespējas. Tāpat ir jāuzmanās no ārkārtīgas lielas specializācijas kādā jomā, īpaši, ja tā ir riskanta kā tranzīts," piebilst Strautiņš.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka makroekonomiskā līmenī teritoriālā reforma neko daudz nemainīs, bet tā ir svarīgs instruments, lai efektīvi izlietotu līdzekļus – samazinot izdevumus, veicinot citu jomu reformas, piemēram, skolu tīkla.
"Iespējamo ieguvumu realizācija ir pašvaldību rokās. Valsts no savas puses ir pārkārtojusi sistēmu, radījusi finansiāli spēcīgākas pašvaldības, kur ir iespēja tā darīt. Šī iespēja gan paliek vietējā līmenī. Būs jaunas vēlēšanas, būs jaunās vietvaras, un tad mēs arī redzēsim," saka Āboliņš.
Jaunais Latvijas administratīvais dalījums stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
