Latvijas ostās pieaudzis kravu apgrozījums; turpmākās prognozes nozarē gan nav visai spožas

Vēsturiski transporta nozares loma Latvijas tautsaimniecībā bijusi milzīga. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta izdevīga tranzīta plūsmu apkalpošanai un dalībai starptautiskajās pārvadājumu ķēdēs. Tas jau kopš deviņdesmitajiem šo nozari padarīja ne tikai ienesīgu, bet arī ietekmīgu un politiski iekārojamu.

Gadu laikā pašai tranzīta nozarei sarūkot un citām attīstoties, jomas īpatsvars Latvijas ekonomikā krietni samazinājies. 10 gadu perspektīvā Latvijas ostās pārkrauto tonnu skaits nokrities gandrīz uz pusi, tomēr pozitīvas kravu apgrozījuma tendences šā gada pirmajos sešos mēnešos. Pieaugums trijās Latvijas lielajās ostās, visās kopumā – kāpums par 15%.

Tas par spīti Krievijas sāktā kara izraisītajiem satricinājumiem un Eiropas Savienības sankcijām. Galvenais iemesls – miljonos tonnu mērāma tranzīta kravu, pamatā akmeņogļu, plūsma Latvijā no Kazahstānas.

"Tāda ir bijusi arī vēsturiski, bet tā bija samērā niecīga, jo kazahi savas ogles vēsturiski veda caur Krievijas ostām, tai skaitā Melnajā jūrā. Pēc karadarbības sākšanās Ukrainā arī kazahi meklēja alternatīvas braukšanai ne caur Krievijas ostām," saka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Pieprasījums pēc oglēm audzis saistībā ar Eiropā valdošo energokrīzi, vairākām valstīm izvēloties atkal atgriezties pie šī kurināma. Rīgas ostā joprojām krauj Krievijas kravas, bet to apmērs samazinās. Otrajā ceturksnī no Krievijas vestas tās pašas ogles, mežsaimniecības kravas un naftas produkti, otrā virzienā saglabājas rūdas kravu sūtījumi.

Ekonomists Pēteris Strautiņš tranzīta sešu mēnešu darbības rādītājus sauc par pārsteidzoši labiem, taču visai spožu nākotni tālāk neparedz. Tālākas sankcijas, iecere par Ukrainas graudu izvešanu caur mūsu ostām, visticamāk, nepiepildīsies, vienlaikus arī uz Kazahstānas oglēm pārāk lielas cerības nevajadzētu lolot. Tās tāpat jāved caur Krieviju.

"Radīt maksimālas neērtība Eiropai, lai tā pārtrauc atbalstīt Ukrainu. Ļoti iespējams, tiks ierobežota vai vismaz traucēta ogļu piegāde Eiropai. Tad arī šī ogļu tranzīta atdzimšana diezgan strauji aprautos," teic Strautiņš.

Arī paši ostu stividori pesimistiski par iespēju turpmāk saglabāt pirmo sešu mēnešu pozitīvo dinamiku. Liela nenoteiktība par kravu daudzumu nākotnē un jauniem iespējamiem satricinājumiem.

"Apgrūtināta kravu nogādāšana no Kazahstānas. Šobrīd tās kravas iet, mēs tās sūtām, bet vai tas būs ilgi? Krievijas Dzelzceļš var aiztaisīt ciet no jebkuras puses jebkurā laikā," saka Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Stividori arī atzīmē, ka patlaban ir daudz neviennozīmīgu situāciju saistībā ar sankciju korektu piemērošanu – ko var un ko nevar vest. Pēc muitas datiem, aptuveni desmitā daļa jeb 116 gadījumu no konstatētajiem sankciju pārkāpumiem ir ostās, iekļaujot visus transporta veidus – gan kuģus, gan sauszemes transportlīdzekļus.