"Latvijas valsts mežiem" gandrīz 8 miljonu eiro sods. "Pārējie tika diskriminēti"
Par konkurences noteikumu pārkāpšanu "Latvijas valsts mežiem" piemērots gandrīz astoņu miljonu eiro sods. Kā norāda Konkurences padome, pateicoties ilgtermiņa līgumiem, atsevišķiem kokrūpniekiem bija iespēja iegūt kokmateriālus, nepiedaloties izsolēs un nekonkurējot ar citiem pretendentiem. "Latvijas valsts meži" sodu uzskata par nepamatotu un to pārsūdzēs tiesā.
Ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, no kuriem garākais termiņš ir līdz pat 2096. gadam, slēdza deviņdesmitajos gados, lai veicinātu meža nozares attīstību. Pēc "Latvijas valsts mežu" izveidošanas uzņēmums mantojumā saņēma vairāk nekā 300 līgumu. No tiem spēkā bija palikuši 11 līgumi ar sešiem kokapstrādes uzņēmumiem.
Konkurences padome ir secinājusi, ka, turpinot pildīt vēsturiskos līgumus, šiem uzņēmumiem "Latvijas valsts meži" nodrošināja garantētu piekļuvi koksnei ārpus publiskajām izsolēm. Savukārt pārējiem kokrūpniekiem bija jākonkurē, izsolēs piedāvājot augstāko cenu.
"Ja mēs skatāmies uz šī izdarītā pārkāpuma sekām, tad skaidrs, ka šie ilgstošie apstākļi, kur ilgtermiņa mežizstrādes līgumpartneri atradās šādos pēc būtības siltumnīcas jeb bezrisku apstākļos pretstatā citiem tirgus spēlētājiem, jo viņiem bija garantēts šo kokmateriālu apjoms, kamēr pārējie, protams, par šo pašu kokmateriālu konkurēja, un tur pastāv visi šie izrietošie riski. Mēs varam secināt, ka šiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneriem tika radītas nepamatotas konkurences priekšrocības. Pārējie tirgus dalībnieki būtībā tika diskriminēti."
Konkurences padome piemērojusi 7,86 miljonu eiro sodu, ko "Latvijas valsts meži" uzskata par nepamatotu un netaisnīgu, tāpēc pārsūdzēs.
Kā skaidro uzņēmumā, tas jau uzreiz pēc dibināšanas 2000. gadā vērsās tiesā, lūdzot ilgtermiņa līgumus atcelt, taču zaudēja. Un neesot bijis tiesiska pamata tos izbeigt arī 2020. gadā gadā, kad stājās spēkā jaunais regulējums, kas paredz, ka arī valstij piederošajiem uzņēmumiem jānodrošina godīga konkurence.
"Tajā laikā "Latvijas valsts meži" rūpīgi to vērtēja. Pasūtījām vairākus juridiskos atzinumus. Risku izvērtējums bija tāds, ka – jā, ir šis jaunais regulējums, bet vēsturiski civiltiesiski noslēgtie līgumi ir jāturpina pildīt. Paralēli arī Konkurences padome vismaz piecus gadus šo jautājumu ir pētījusi. Uzdevusi mums jautājumus, mēs esam atbildējuši. Sarunu procedūras pašā noslēgumā šī gada 5. janvārī mēs saņēmām nepārprotamu – jā, tur ir neatbilstība. Un, protams, mēs uzreiz reaģējām."
"Latvijas valsts meži" 20 dienu laikā vērsās tiesā, lai apturētu līgumu izpildi.
"Pēc būtības uz šo Konkurences padomes definēto brīdi, kad notiek vēl pārrunas ar Konkurences padomi, pārkāpums bija novērsts."
Konkurences padomes lēmumu tiesā pārsūdzēs vismaz četri no sešiem kokrūpniecības uzņēmumiem, par to rakstiski TV3 informēja "Pata Saldus" un "Pata Jēkabpils" valdes loceklis Jānis Mierkalns.
Viņa ieskatā Konkurences padome ar savu lēmumu faktiski iejaucas tirgus pārdalē, ignorējot vēsturisko mežrūpniecības saimniecību nozīmi nozares attīstībā un darbavietu saglabāšanā reģionos.
"Gadu gaitā šo uzņēmumu ieguldījumi nozarē mērāmi simtos miljonu latu un eiro. Valstij ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir ekonomiski izdevīgi, jo ilgtermiņa sadarbības partneri par koksni maksā vairāk nekā pārējie "Latvijas valsts mežu" sadarbības partneri."
Norādot, ka tā būtu spekulācija, Konkurences padomes vadītāja atturējās atbildēt, kā "Latvijas valsts mežu" ieņēmumi būtu palielinājušies, ja visiem uzņēmumiem būtu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
