Latvijas valsts mežos ar saskaņojumu var bez maksas vākt cirsmas atlikumus

"Varam vākt šādas ripas. aram arī, lūk, šos atgriezumus ņemt. Šo mēs droši varam griezt nost, zāģēt klucīšos un vilkt ārā." Mežkopis ierada Pāvilam no Valdemārpils, kāda veida cirsmas atliekas, cik lielā teritorijā drīkst vākt. Šādi klātienē instruē pilnīgi katru, kas saņēmis atļauju bezmaksas kurināmā sagādei. Nedrīkst ņemt vēja gāztos, nolūzušos kokus.

"Cirsmās nedrīkst vākt liela izmēra kritalas, kas ir aptuveni 25 centimetri tievgalā. Cirsmās nedrīkst vākt šos augstos celmus, kas ir speciāli atzāģēti, sauskaltušie koki, kas ir atstāsti kukaiņiem un dobumperētājputniem," saka LVM Ziemeļkurzemes reģiona Raķupes iecirkņa vecākais mežkopis Pēteris Rumpe.

LVM izstrādātājās cirsmās Pāvils pērn savāca atzāģētās ripas, bluķus, brangus zarus un sprunguļus tādā apjomā, ka spēja sagādāt bezmaksas kurināmo visai ziemai. Palika pat pāri. Malku pirkt – nevajadzēja vispār. Vienīgie izdevumi – aizbraukšana līdz mežam.

"Noteikti tas ir lētāk nekā nopirkt. Man ir jāapkurina divas ēkas. Diezgan liela platība. Lai to izdarītu, man vajadzētu savākt kādus 40 kubus malkas. Ar šodienas cenām tie būtu pāris tūkstoši eiro. Ieguvums tas ir. 10:25 Šodienas cena malkai ir gandrīz kā baļķa cena. Man roka necēlās pirkt to, ko var pacelt," teic Pāvils.

Talsu novada iedzīvotājs novērojis – tiem, kam nav iespēja tikt līdz Latvijas valsts mežiem bez maksas vākt cirsmas atlikumus, esot skaudra gatavošanās ziemai: "Cilvēki ņem ātros kredītus malkai. Taisa cilvēki kredītus. Iet iekšā parādos, parādu jūgā."

Pērn LVM izsniedza 2949 atļaujas cirsmas atlieku vākšanai. Šā gada pirmajos sešos mēnešos jau 2272 pieteikumi.

"Augot energoresursu cenām, mēs izjūtam šo pieprasījumu. Pieprasījums ir lielāks nekā mūsu iespējas nodrošināt katru iedzīvotāju ar cirsmām. Nav mums nekādas šķirošanas. Rindas kārtībā – kurš pirmais zvana, tas arī pirmais tiek pie cirsmas," norāda LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers.

Rinda kustas lēni. Tā kā atļauja derīga trīs mēnešus, piemēram, Pāvils malku vākšot vismaz 20 dienas, nākošais te drīkst nākt tikai, kad iepriekšējais paziņojis par darbu pabeigšanu.

Uz jautājumu, kādā veidā ir iespējams izkontrolēt, ka neieslēdzas "čomu princips" – kāds pazīst, Latvijas valsts mežu darbinieku, un šim tad dod atļauju," atbilde ir šekojoša: "Tādu signālu mums nav. Esam pārliecināti, ka mūsu darbinieki strādā godprātīgi."

Ja izstrādātā cirsma ir, piemēram, divus vai trīs hektārus liela, tad vienas atļaujas turētājs no tās drīkst izvākt ārā pilnīgi visas ierādītās atliekas. Mērķis – tikai pašpatēriņš.

"(TV3: Kā jūs izkontrolēsiet, ka es tālāk to nepārdodu?) Tāda precedenti nav dzirdēti, bet izskaust pilnībā nevaram. (TV3: Varbūt tad ir jāliek kvotas, cik pēc apjoma drīkst izvākt, lai nav tā, ka viens savāc visu, bet otrs vispār netiek iekšā?) Principā, iespēja tiek dota visiem," saka Raķupes iecirkņa vecākais mežkopis.

Uz jautājumu, kā var pārliecināties, ka šajās cirsmās nenāk iekšā šķeldas izstrādātāji un šo materiālu tālāk neizmanto saviem biznesa mērķiem, Rumpe norāda: "Darba gaitā kontrolējam. Mums nav bijuši gadījumi, kad šie noteikumi tiktu brutāli pārkāpti."

Pieteikties vākt cirsmas atliekas kā bezmaksas kurināmo var Latvijas valsts mežu interneta vietnē vai zvanot uz konkrētā reģiona mežsaimniecību.

Ja kāda no mežizstrādes atliekām ir pārāk liela transportēšanai un to nepieciešams sadalīt uz vietas, tā vienkārši lietot motorzāģi LVM neļaus. Vispirms paprasīs, vai jums ir motorzāģa lietošanas apliecība. Ja tādas nav, tad rokā atliek ņemt veco labo cirvi vai rokas zāģi.