Mājasdarbs nav izpildīts. Uzņēmumu saraksts, kas tirgojas ar agresorvalstīm nav publicēts

Kopš 2022. gada februāra, kad dažādos veidos esam centušies saraut visas saites ar Krieviju arī uzņēmējdarbība austrumu virzienā samazinās, taču gliemeža ātrumā. Lai gan pērn eksports uz agresorvalsti sarucis par aptuveni 60 miljoniem eiro – aizvien dažādas preces no Latvijas uz Krieviju tirgotas teju miljarda eiro vērtībā.

Kuri pašmāju uzņēmumi turpina pelnīt, Krievijas iedzīvotājiem nodrošinot dažādus Eiropas labumus vai sildot agresorvalstu ekonomiku, preces pērkot, gan šodien bija jābūt zināmam.

Premjere līdz otrdienai bija uzdevusi Ekonomikas ministrijai kopā ar Finanšu ministriju, sagatavot sarakstu ar tiem uzņēmējiem, kuri turpina vienā vai otrā virzienā, tirgoties gan Krieviju, gan Baltkrieviju. Taču aktuālais saraksts nekur atrodams nav.

"Šobrīd man šādi dati nav iesniegti, sarakstu es neredzu. Ekonomikas ministrs ir skaidrojis, ka tie ir aptuveni tie paši uzņēmumi, kas iepriekš. Man tas nav pieņemami. Es domāju, ka kopš tā laika ir pagājis zināms laika posms un daudz kas var mainīties, tā nav atbilde. Līdz ar to es gaidu no ekonomikas ministra un arī no finanšu ministra skaidrojumu un arī šo sarakstu," saka Siliņa.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzina – premjeres uzdotais mājasdarbs izpildīts nav. Kā iemeslu tam viņš min to, ka patiesībā šādu informāciju publicēt liedzot juridiski šķēršļi – arī 2024. gada saraksts publicēts, kā izņēmums. Valainis arī šodien pauda – viņaprāt, šobrīd ar Krieviju un Baltkrieviju tirgojošo uzņēmumu saraksts būtu publicējams, ja tiktu konstatēts šādu komersantu skaita pieaugumu, taču tā neesot.

"Šajos sarakstos aizvien ir uzņēmumi, un būtiski nekas nav mainījies kopš brīža, kad pēdējo reizi mēs šo publikāciju veicām. Vienīgā izmaiņa ir, ka šo uzņēmumu skaits krīt uz leju. Viņu paliek mazāk. (TV3: Jauns saraksts publicēts netiks?) Šajā brīdī datu devējs mums to ir liedzis. Un tā kā rezolūcija bija diviem ministriem, otrs ministrs ir datu turētājs un viņi mums ir skaidri uzrakstījuši, ka mēs nedrīkstam šos datus publicēt," saka Valainis.

Datu devējs ir Finanšu ministrija. Un arī tur atzīst – tāpat vien šādu informāciju publicēt tiešām nedrīkstot – to liedzot likums.

"Gan privātpersonu, gan juridisko personu datus aizsargā likums. Mēs tak nestaigājam apkārt un nestāstām, ko datu sistēmās kāds redz – VID un Muita pret to izturas ļoti rūpīgi. Šodien arī bija diskusija, kā pārvarēt šo situāciju un, visticamāk, mēs lūgsim Saeimai risinājumu par šo, kādā veidā var publiskot šos datus," klāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Kad šāds lūgums varētu sekot un cik ātri Saeima spētu pieņemt kādu lēmumu, nav skaidrs. Pirms diviem gadiem publiskotajā sarakstā uz Krieviju eksportēja 128 Latvijas uzņēmumi, bet cik daudzi preces no agresorvalsts ieveda – zināms nav.