Mājokļu cenas Latvijā augušas par 10‑20%, taču tirgus joprojām aktīvs
Dzīves dārdzības pieaugums nav gājis secen arī nekustamo īpašumu tirgum. Mājokļu cenas gada laikā pamatīgi pieaugušas, vismaz par 10-20%. Neatkarīgi no tā tirgus joprojām ir aktīvs, un cilvēki pērk mājokļus.
Par spīti pieaugošām cenām, mājokļu tirgus nesnauž. Kompānija "Colliers" norāda, ka šogad maijā reģistrēti 170 jauno mājokļu iegādes darījumu ekonomiskās un vidējās klases segmentā pirmreizējā tirgū – pieaugums par 57% salīdzinājumā ar aprīli.
Lielākais pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem veicinājis vēl lielāku deficītu pilnībā pabeigto mājokļu segmentā – Rīgā un Pierīgā pieejami tikai nedaudz vairāk kā 300 mājokļu.
Uzņēmums "Arco Real Estate" apkopojis, ka pirmajā pusgadā sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā augušas par 8% un bija 974 eiro par kvadrātmetru. Lielākais kāpums lētākajos mikrorajonos Vecmīlgrāvī un Bolderājā. Augstākās cenas joprojām ir Teikā.
Rīga gan nav izņēmuma situācija – mājokļi kļūst dārgāki, piemēram, arī Ogrē, Salaspilī, Jelgavā, Jūrmalā un citur.
Kompānijas "Latio" pārstāve Evija Dzenīte lēš, ka gada laikā mājokļu cenas augušas par 10-20%: "Straujāk augušas cenas noteikti ir sērijveida dzīvokļiem. Tā ir tā lētāka grupa – mājokļi, kas celti padomju laikos. Tas ir tas, ko lielākais vairums iedzīvotāju var atļauties, bet arī jaunajiem projektiem cenas ir augušas. Šo, protams, ietekmē arī būvniecības izmaksas, kas, kā mēs zinām, pēdējos mēnešos ir strauji augušas."
Izmaksu kāpums pēdējā laikā gan sāk piebrezmēties, taču mājokļu cenas joprojām ir augstas. Vienlaikus arī pie mums, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, aktivizējusies tendence jau laikus rezervēt sev mājokli vēl pat neuzbūvētā projektā. Iespēju dzīvot jaunā un energoefektīvā namā iedzīvotāji gatavi gaidīt gadu un pat ilgāk.
Piekopjot šādu praksi, jārēķinās, ka straujo būvizmaksu kāpuma dēļ beigās var nākties šķirties no lielākas summas, nekā sākotnēji iecerēts. Viss atkarīgs no noslēgtā lūguma.
Cenas augušas arī īres dzīvokļiem, pēc arī tiem spēcīgs pieprasījums, tai skaitā ņemot vērā lielo bēgļu skaitu Latvijā no Ukrainas.
"Mēs paši Latvijā esam palīdzējuši diezgan daudziem bēgļu ģimenēm atrast īres dzīvokļus. Īres tirgu šobrīd ietekmē arī ārvalstu studentu ierašanās. Īres dzīvokļi par labām cenām diezgan ātri pazūd no sludinājumu portāliem," saka Dzenīte.
Attiecīgi gada sākumā ierasti ir pateicīgāk meklēt jaunu īres dzīvokli.
Latvijas Bankā apliecina, ka aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū redzama arī hipotekārās aizdošanas rādītājos. Joprojām gan esam situācija, kurā absolūto vairākumu mājokļu kredītu izsniedz galvaspilsēta vai ap to.
"Mums bija ar kolēģi analītisks materiāls par šo tematu. Galvenais secinājums – atkopšanās pārsvara notika tikai Rīgā un Pierīgā. Reģionos, īpaši Latgalē un Kurzemē, situācija daudz depresīvāka," pauž Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Kurbatskis.
Pozitīvs aspekts gan tas, ka problēmu varētu palīdzēt risināt iecerētā vismaz 100 miljonu eiro Mājokļu fonda izveide dzīvojamā fonda attīstībai reģionos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
