Maršrutā pusgadsimtu: valstij nav plāna, ko iesākt ar vecajiem elektrovilcieniem

Portāls "tv3.lv" viesojās elektrovilcienu remontdarbnīcās Rīgā, Vagonu parkā, lai gūtu ieskatu, kā Latvija ieiet jaunajā – "Škodas Vagonkas" jeb "ViVi" ērā.

"Standarta apkope" ikdienu

Kad marta ieskaņā "tv3.lv" portāls viesojas "Pasažieru vilciena" ritošo sastāvu darbnīcās Vagonu parkā, tās ir klusas un patukšas. Pelēkā betonbloka plašumus izgaismo spilgta saulesgaisma, un tajā uzkrītoši šķiet trīs baloži, kas bezbailīgi pārvietojas pa teritoriju. Dziļumā var samanīt arī vairākus darba formās tērptus cilvēkus līdzās depo izvietotajiem vilcienu sastāviem.

Tādi uz sliedēm ir trīs. Nostatu – jaunais "Škoda Vagonka", vēl nenodots ekspluatācijā un tiek remontēts, bet uz blakus sliedēm viens aiz otra stāv divi "vecie" Rīgas vagonrūpnīcas ražojumi, RVR elektrovilcieni, tostarp modernizētais.

"Viss kārtībā. Tas ir plānotais remonts, standarta apkope," uz jautājumu, kāpēc Rīgā ražotie vagoni nonākuši remontdarbnīcās, atbild 3. ceha vecākais dzelzceļa meistars Vladimirs Korojs. Lūgts precizēt, ko īsti nozīmē "standarta apkope", viņš uzskaita, kā tiek pārbaudīts eļļes līmenis reduktoros, un kā elektriķi notestē iekārtu stāvokli vilcienā. Apkopes cikla noslēgumā katrs vagons tiek rūpīgi nomazgāts. Ar rokām.

Protāls "tv3.lv" noskaidroja un novēroja, ka RVR vilcienus sakopj, ieguldot fiziski smagu darbu. Sievietes mazgā vilcienus, izmantojot lupatas, kuras skalo ar ūdeni pildītos skārda spaiņos.

Depo telpās saņemt "standarta apkopi" ik dienu ieripo pieci līdz astoņi Rīgas vagonbūves rūpnīcas pagājušā gadsimta darinājumi. Apmēram puse no 10 RVR elektrovilcieniem, kas ikdienu dodas maršrutā. Nomaiņa uz jaunajiem "Škoda Vagonka" norit pakāpeniski. Kolīdz uz līnijas tiek palaists viens čehu ražojums, RVR darinājums "dodas pensijā" vai arī kļūst par rezervistu. Vai arī tiek iekonservēts pilnā gatavībā kuru katru mirkli atkal doties dzelzceļa līnijā, ja tas būs nepieciešams.

Muzejs gribētu, bet šobrīd nevar

"Šobrīd iekonservēti kopumā seši sastāvi," portālam "tv3.lv" e-pasta sarakstē atklāj "Rīgas pasažieru vilciena" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājs Edgars Butāns. "Esam piedāvājuši Dzelzceļa muzejam vienu no mūsu vecākajiem elektrovilciena modeļiem. Pašlaik ar muzeju par šo jautājumu norisinās sarunas," teic PV pārstāvis.

To apstiprina arī Latvijas Dzelzceļa muzejā (LDz). Sarunu objekts ir ER2 elektrovilcienu vagoni. Tādi muzeja krājumā patlaban ir divi: galvas un motorvagons. "Vai ar to pietiek?" pārvaicā LDz muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altenbergs un sniedz atbildi: "Ideālā gadījumā varētu iekļaut vēl dažus, taču to glabāšanai un eksponēšanai atvērtā teritorijā ir nepieciešami lieli resursi, kādu muzeja rīcībā nav." Vienlaikus būtu aplami arī apgalvot, ka tuvākajā laikā RVR vagoni nenonāks kolekcijā, rezumē Altenbergs.

Sarunas ar "Pasažieru vilciens" par vēl viena Rīgā ražotā ER2 elektrovilciena uzņemšanu ekspozīcijā apstiprina Dzelzceļa muzejā. Šai iecerei patlaban tiekot meklēti resursi. Tomēr Latvijas Dzelzceļa muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altenbergs norāda – viņš nevarot apgalvot, ka jau tuvākajā laikā atsevišķi ER2 vagoni papildinās iestādes krājumu. "Vilcienu glabāšanai un eksponēšanai atvērtā teritorijā ir nepieciešami lieli resursi, kādu muzeja rīcībā nav," viņš pauda portālam "tv3.lv".

Kur nonāks RVR vilcieni?

Gan uzņēmums "Pasažieru vilciens", kā arī Satiksmes ministrija šobrīd noraida iespēju, ka tiks iedarbināts ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") janvārī iezīmētais "plāns B" un apritē atgriezti visi ritošie "veco" elektrovilcienu sastāvi, tiem no valsts budžeta par vairākiem miljoniem eiro nodrošinot kapitālo remontu.

Pāreja uz "Škoda Vagonka" sastāviem pasažieru pārvadājumos Satiksmes ministrijas ieskatā notiek gana raiti. Šobrīd dzelzceļa līnijā ikdienu ripo 13 no 17 piegādātajiem čehu ražotajiem sastāviem. "Pašreiz nav indikāciju par nepieciešamību pieprasīt papildu finansējumu veco elektrovilcienu atgriešanai apritē," portālam "tv3.lv" pauda Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gaile.

Uz jautājumu, kāds liktenis sagaida RVR elektrovilcienus, kad tos pilnībā aizstās jaunie – nonāks metāllūžņos vai tiks pārdoti izsolē – "Pasažieru vilcienam" skaidras atbildes nav. "Mēs vērtējam dažādus rīcības scenārijus," saka PV pārstāvis Butāns un uzsver, ka uzņēmums meklē valsts budžetam ekonomiski izdevīgākos risinājumus. Ilgtermiņā uzturēt vilcienus, kas nav izmantojami pasažieru pārvadājumiem, "nav nedz finansiāli lietderīgi", nedz arī videi draudzīgi", atzīmē Butāns.

Izsole šķiet viens no reālākajiem scenārijiem, jo to PV īsteno jau tagad. Līdz 15. aprīlim uzņēmums pārdošanā atkārtoti izlicis no ekspluatācijas noņemtus 20 ER2 un ER2T sērijas vagonus: motorvagonus, galvas un piekabes vagonus. Viena vagona izsoles sākumcena ir amplitūdā no 15 līdz 38 tūkstošiem eiro. Iepriekšējā izsole gan noslēdzās bez rezultāta.

Jaunās ēras sākums Vagonparka darbnīcās

"Veco" RVR vagonu stāvokli PV pārstāvis raksturo kā kritisku. Turklāt vilcienu remontdarbus būtiski sarežģī kara dēļ pārrautās rezerves detaļu piegāžu ķēdes no Krievijas. "Trūkst detaļas un partneru, kas var nodrošināt kapitālo remontu," skaidro Butāns.

Vagonu parka depo darbinieki piekrītoši māj ar galvu – "vecos" elektrovilcienus remontēt sarežģīti. "Improvizējam," pasmejas ceha vecākais dzelzceļa meistars Vladimirs. Atsevišķas detaļas tiekot piegādātas no Ukrainas. Tomēr lielākā daļa – paņemtas no norakstītajiem RVR rezerves vagoniem. Tie Vagonu parkā un Jāņavārtos krājas lielā skaitā, un ražošanas plānotajiem kļūstot arvien grūtāk visus izmitināt.

"Parks nav bezizmēra", noplāta rokas Vagonu parka darbnīcās sastaptais ritošā sastāva remonta tehniskais inspektors Dainis Polencs. Viņaprāt, daļai  to RVR vagonu, kuri ekspluatācijai vairs nav derīgi, tomēr būtu jāpaliek pieejamiem depo darbiniekiem. "Lai var kaut ko paņemt," viņš nosaka.

Visbiežāk Rīgā ražotos elektrovilcienu sastāvus piemeklē tādas likstas, kā bojājums bremžu klučos, kā arī elektrības vados. "It kā var samainīt vadus. Bet priekš kam?" plecus parausta dzelzceļa meistars Vladimirs, kuram "točna nebūs skumji", kad RVR ritekļus pilnībā aizstās ar jaunajiem "Škoda Vagonka" sastāviem. Dzelzceļa meistars uzskata – ar jaunajiem ir gan vieglāk strādāt, kā arī pasažieriem ir lielākas ērtības ar tiem pārvietoties.

Tehniskais inspektors Dainis gan noskaņots nostalģiskāk. "Vēsture būs. Atmiņā jau paliks. 50 gadus nobraukuši. Tā ir, kā ir," viņš saka, kad vaicā, vai nebūs mazliet žēl šķirties no vecajiem sastāviem. "Katrs jau savu darbu zina no galvas, katru skrūvīti. Pieraduši visu mūžu strādāt. Visām situācijām iets cauri…"

Kamēr runājam, angārā uz trešajām sliedēm iebrauc jaunais elektrovilciens. Depo darbiniece bažīga pienāk pie Vladimira un krieviski jautā: "Vai tas būs remonts?" Uzzinājusi, ka remontdarbi "Škodai Vagonkai" šodien nav plānoti, viņa acīmredzami jūtas atvieglota un dodas prom. Angārā līdzās vilcieniem paliek vien Vladimirs. "Pusdienlaiks," viņš saka, un izstāsta, ka uzreiz pēc tam, pulksten 14.00, sāksies jaunā elektrovilciena apkope. Arī standarta procedūra, un šoreiz tā ir mazgāšana. Turklāt ne jau ar rokām, kā to paveic "veco" ritekļu apkopes komandas darbinieces, bet ar pilnīgi jaunu, nesen iegādātu speciālo mazgāšanas agregātu.

Tā ir aptuveni četrus piecus metrus augsta un apmēram divus metrus plata spilgti sarkana iekārta, kas uz vispārējā padomju laikos būvētā depo un tā acīmredzami novecojušā aprīkojuma fona izskatās simboliski. Šobrīd mazgāšanas mašīna ir vienīgā liecība par jauno – "Škodas Vagonkas" – ēru Vagonu parka remontdarbnīcās.