Uz saturu

"Mēs izraisīsim cenu karus," paziņo Valainis un cer uz lētāku pārtiku. Tomēr šim plānam ir arī skeptiķi

"Mēs izraisīsim cenu karus" – šāds vēstījums otrdien no politiķiem pēc īpaša memoranda parakstīšanas, ar kuru iecerēts mazināt pārtikas dārdzības Latvijā. Dokumentu parakstīja gan tirgotāju, gan ražotāju, gan lauksaimnieku pārstāvji. Pastāv gan piesardzība, vai ar šādiem deklaratīviem soļiem izdosies sasniegt iecerēto.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pērn novembrī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pieteica cīņu pret pārtikas dārdzību. Ar sekmēm gan īpaši nevedās. Kopš tā laika attiecīgajā patēriņa grupā bijusi vēl 4,4% inflācija. Šajā laikā tapa patlaban Saeimā esošs likumprojekts, kas regulētu veikalnieku un piegādātāju savstarpējās attiecības, kā arī paredzētu milzu naudas sodus par pārkāpumiem. Izskanēja pat ekonomistu plaši kritizētas idejas par faktiski cenu regulēšanu plauktos.

Tagad politiķi gatavi piebremzēt idejas par nozares regulēšanu, tā vietā ar jomā iesaistītajiem parakstot memorandu. Iecerēts, ka tas varētu, tā teikt, miermīlīgā ceļā risināt problēmu. Šodien tinti uz papīra lika pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, mazumtirgotājiem, ražotājiem, lauksaimniekiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

Būšot zemo cenu produktu grozs: mazumtirgotāji apņemas nodrošināt un pircējiem komunicēt vismaz vienu preci ar zemāko cenu katrā pārtikas produktu kategorijā konkrētajā veikalu ķēdē. Tāpat sagaidāms digitāls cenu salīdzināšanas rīks, vienkopus būs atspoguļotas vismaz zemo cenu produktu grozā iekļautās preces dažādos veikalos. Iesaistītie arī apņemas pēc iespējas iekļaut vietējo produktus zemo cenu produktu grozā.

Pats memoranda teksts nav garš – trīs A4 lappuses un viens pielikums, kurā uzskaitītas šīs produktu kategorijas, kas būtu zemo cenu preču grozā. Īstenībā pat parakstītāju skaits pašam dokumentam ir lielāks nekā punktu skaits, kas iekļauts memorandā. Pārlapojot tekstu, varam redzēt gana daudz vispārinājumu, piemēram, partneri meklēšot sadarbības iespējas regulārām mārketinga aktivitātēm, lai veicinātu vietējo produktus. Faktiski tas notiek jau patlaban.

Līdzīgi arī gana maz konkrētības, piemēram, sadaļā par šo zemo cenu grozu nav minētas nedz konkrētas cenas, nedz, piemēram, procentuālais samazinājums, kādu tad šiem produktiem iecerējusi Ekonomikas ministrija. Tas tāpēc, ka Konkurences padome jau bija pateikusi, ka tad jau te būtu saskatāms potenciālas aizliegtas vienošanās pazīmes tirgū.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tad nu šis dokuments ir palicis tāds gana "apaļš", un tas nozīmē, ka tālāk skatīties un mēģināt nomērīt, vai tās idejas un vēstījumi, kas ietverti šajā dokumentā, ir sasniegti, būs gana, gana sarežģīti.

Lai arī memorandā neminēts, bet Ekonomikas ministrijas iecerētais cenu samazinājums vērtējams 20% apmērā minētajos produktu grozos. Arī vērtējums būšot – cenu ikdienas uzraudzība, sabiedriskās aptaujas un apkopoti dati par vietējo produktu īpatsvaru tirgū.

Uz jautājumu, kā nokļūsim pie tā, ka cenas būs zemākas, Valainis saka: "Es domāju, mēs caur šo memorandu un caur tiem pasākumiem, kas tiek memoranda laikā ieviesti, izraisīsim cenu karus, vēlmi veikaliem piedāvāt lētāko cenu iedzīvotājiem konkrētās preču kategorijās un caurskatāmību no patērētāja puses, lai viņi varētu redzēt, kurš tad ir lētākais veikals konkrētajā cenu kategorijā."

Arī paši parakstītāji neslēpj piesardzību un pat neziņu par to, kā tas strādās un vai tas beigās nostrādās.

"Mums nav pieredzes šajā virzienā. Mums ekonomikas ministrs pateica, ka Dānijā šādā pieredze ir un ka tas palīdzēja dabiski noregulēt tirgus situāciju. Mēs ceram, ka varbūt tiešām Latvijā arī tās būs," saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Vienlaikus jārēķinās gan, ka, atsevišķiem produktiem cenu mazinot, citi kļūs dārgāki. "Tā varētu domāt, un tā tas arī darbojas. Savi izdevumi ir jāsedz. Ja kaut kas būs lētāks, tos izdevumus segs arī kādu citu produktu," norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Ekonomikas ministrs lēš, ka pirmos rezultātus Latvijā varētu redzēt jau pēc divām nedēļām, proti, jau pēc pašvaldību vēlēšanām. Ja iecerēto neizdosies sasniegt, ministrija sola, ka būšot gatava atkal atgriezties pie regulatīviem risinājumiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm