Ministrijas joprojām bieži naudu prasa vienam mērķim, bet izmanto kam citam
Valsts kontroles finanšu revīzijas ir lielāki ikgadējie darbi, ko auditori veic, vētījot to, kā 13 ministrijas un 13 citas iestādes tērējušas un uzskaitījušas nodokļu maksātāju naudu. 25 no 26 atzinumiem kontrolieri spēja pārliecināties, kā nauda tērēta un uzskaitīta. Izņēmums Valsts prezidenta kanceleja, kas pie šāda iebilduma tika pirmo reizi vēsturē. Revidenti neesot spējuši gūt pārliecību par kādu līgumu saistībā arī Rīgā notikušo Trīs jūru iniciatīvas samita rīkošanu – kādā apjomā pakalpojums saņemts, un cik izmaksas pamatotas. Neko sīkāku gan auditori atklāt nedrīkstēja, jo detaļas esot ierobežotas pieejamības informācija, savukārt Rīgas pils komentāru solīja vēlāk šonedēļ.
Tomēr revidentiem arī citi secinājumi nav iepriecinoši. Aptuveni trešdaļa papildu tēriņu, kas sīvās cīņās bija panākti budžeta sarunās, pērn nav izlietoti atbilstoši sākotnējam mērķim. Piemēram, Veselības ministrija lauvas tiesu naudas, kas bija paredzēta bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, pārdalījusi citiem mērķiem. Un šādu piemēru ir daudz.
"Atbildība, plānojot šos pasākumus, piešķirot līdzekļus vai tālāk realizējot šos pasākumus, īsti neseko. Nauda kaut kam tiek piešķirta, bet šajā virzienā netiek izlietota. Mēs saredzam nozīmīgu un būtisku problēmu šajā gadījumā."
Veselības ministrija aicinājumam komentēt šo naudas pārdali šodien neatsaucās.
Valsts kontrolei arī citi pārmetumi. Piemēram, Ekonomikas ministrija neesot pietiekami kontrolējusi vērienīgā valsts atbalsta izlietojumu energocenu krīzes sākumā. Pēc tam gan esot bijuši uzlabojumi.
"Jāsaprot, ka pagājušais gads bija ļoti skarbs no enerģētiskās krīzes viedokļa. Ļoti daudz pasākumu mums vajadzēja ieviest steidzamā kārtā. To arī ar ļoti ierobežotiem resursiem mēģinājām darīt."
Revidenti aicināja veikt pēcpārbaudes visiem pirmā atbalsta perioda pasākumiem. Ekonomikas ministrija to arī grasās darīt, bet neprecizē, kas notiks, ja kādam būs kas izmaksāts par daudz vai par maz.
Valsts kontrole arī pievērsās Covid-19 laikā par vairāk nekā četriem miljoniem iepirktajiem gaisa kvalitātes mērītājiem skolām, lai pēc attālinātajām mācībām varētu uzraudzīt, cik drošā vidē skolēni uzturas. Rīki esot uzstādīti, secināms, ka daudzviet kvalitāte esot slikta, bet auditoru ieskatā atbildīgajai ministrijai neesot redzējuma, ko ilgtermiņā darīt nedz ar pašām iekārtām, nedz ar iegūtajiem datiem.
["Ja jau mēs nopirkām par četriem miljoniem gaisa kvalitātes mērītājus, lai secinātu, ka kaut kādā brīdī jāatver logs un jāizvēdina telpas, kāpēc mēs iztiekam bez četriem miljoniem un vienkārši ik pa laikam atvērt logu?" – TV3 Ziņas.] Rekomendācijas vēdināt telpas bija arī iepriekš, bet laikam arī tāds fiziskais atgādinājums, ka gaisa kvalitāte telpā nav laba, ir bijis tāds stimulējošs elements.
Turklāt līdz ar iekārtām gaisa kvalitātei telpā varējuši sekot līdzi arī, piemēram, vecāki. Ministrijā pauda, ka patlaban notiek darbs pie risinājuma mēriekārtu pilnvērtīgai izmantošanai, sasaistot investīciju plānus izglītības iestādēs ar gaisa kvalitātes uzlabošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
