"Nevajag skriet ar lielgabalu pakaļ mazām lietām". Eksperts kritizē valsts cīņu ar ēnu ekonomiku

"Aplokšņu algas joprojām ir lielākā komponente ēnu ekonomikā," uzsvēra profesors Sauka. "2024. gadā tās samazinājušās līdz 20,7%, kas ir kritums par 2,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Protams, piektā daļa – tas joprojām ir daudz."

Pētījums, kurš aptver laika periodu no 2009. līdz 2024. gadam, liecina, ka Latvija ēnu ekonomikas apjoma ziņā sāk pietuvoties pārējām Baltijas valstīm. Ja agrāk atšķirība ar Igauniju un Lietuvu bija būtiska, tad šobrīd tās ir ievērojami mazinājušās.

"2016. un 2017. gadā Baltijas valstu starpā bija lielākas atšķirības, bet tagad tās vairs nav tik krasas," norādīja Sauka, piebilstot, ka arī kukuļdošanas rādītāji Latvijā turpina samazināties.

Pozitīvas pārmaiņas, viņaprāt, vērojamas arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā. Uzņēmēju apmierinātība ar VID Latvijā un Lietuvā esot vienāda, turklāt iestāde vairāk eksperimentē un uzņemas riskus. "Kaut kas tiek darīts pareizā virzienā," saka Sauka. "Ir aktivitātes, kas saistītas ar skaidras naudas apriti un tās izcelsmes pierādīšanu. Ne vienmēr tas patīk, bet virziens nav slikts."

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ēnu ekonomika joprojām netiek pienācīgi prioritizēta no politikas veidotāju puses. Tiek pievērsta uzmanība birokrātijas mazināšanai, taču ne pietiekami mērķtiecīgi – un tas būtiski ietekmē uzticību valstij.

"Jūs varat likt kādus gribat sodus, bet, ja cilvēki redz, ka, piemēram, "Rail Baltica’ ir melnais caurums vai vēlēšanām tiek atvēlēti miljoni, viņi netic, ka viņu nodokļi tiek lietderīgi izlietoti," uzsvēra Sauka.
Īpaši problemātisks joprojām ir būvniecības sektors, kur ēnu ekonomikas apmērs sasniedz aptuveni 33,8% – gandrīz trešdaļu no nozares.

Lai panāktu būtisku pavērsienu, profesors uzsver nepieciešamību izprast ēnu ekonomikas avotus: "Galvenais – jāsaprot, no kurienes nāk nauda. Ēnu ekonomika nav viendabīga – vai tā ir nauda no Krievijas, vai citi avoti? Šīs lietas ir jāanalizē padziļināti."

"Nevajag skriet pakaļ ar lielgabalu mazām lietām. Ja, piemēram, cilvēks izīrē dzīvokli vai kādam palīdz ar remontu, varbūt jābūt saprātīgam regulējumam, nevis visam jābūt ēnā." Lai arī ēnu ekonomikas apmērs Latvijā joprojām ir augsts, eksperta vērtējumā virziens ir pareizs. Tomēr, lai panāktu patiesu izrāvienu, būs nepieciešama gan politiska griba, gan sabiedrības uzticības atgūšana.