Uz saturu

No nākamā gada varētu ieviest samazinātu PVN likmi ēdināšanas nozarē

Jau no nākamā gada varētu ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas nozarē. Līdzīgi, kā tā jau ir piemērota Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

2018. gada 21. septembrī 19:01

Tas gan uzreiz nenozīmē, ka ēst ārpus mājās kļūs lētāk, taču varētu būt būtisks solis, lai šajā nozarē strādājošajiem algu vairs nesaņemtu aploksnē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) stāsta, ka ārvalstu viesus Rīgā pamatā interesē trīs lietas, – kā nokļūt Jūrmalā, naktsdzīve un, kur labi paēst. Problēma gan tāda, ka ēdināšanas nozarē ne vienmēr sokas ar nodokļu nomaksu.

Vairāk kā 40% nozarē nodarbināto oficiāli nesaņem pat minimālo algu. Lai to risinātu, Finanšu ministrija piektdien, 21. septembrī, ar viesmīlības nozares pārstāvjiem parakstīja vienošanos par sadarbību sektora sakārtošanā.

Nozares asociācijas apņēmušās noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu šajā jomā. Savukārt Finanšu ministrija pretim sola ēdināšanas nozarē ieviest samazinātu PVN likmi 12% apmērā.

"Es gribu pasvītrot, kolēģi. Tas nav tādēļ, lai restorānu īpašnieku gūtu peļņu vai nopirktu labākas mašīnas, vai aizbrauktu ārvalstu ceļojumos. Mums ir vienošanās ar ministri, ka šo naudas masu mēs pārceļam sociālā nodokļa nomaksai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, un algu legalizācijai," norādīja Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Lai gan teorētiski šāds solis nozīmētu negūtus 40 miljonus eiro budžetā, finanšu ministre ir pārliecināta, ka to var kompensēt, nozarē nodrošinot pienācīgu darba laika uzskaiti un lielākas algas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

To nevar piemērot katrā nozarē. Tādu efektu var panākt tikai tajās nozarēs, kur ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Šī diemžēl ir viena no tām nozarēm.

Likumprojektu par samazināto PVN varētu virzīt nākamā gada budžeta paketē, taču tas nozīmē, ka nozares asociācijām līdz novembra vidum jānoslēdz ģenerālvienošanās.

"Tās ir attiecības starp nozares uzņēmējiem un potenciālajiem darba ņēmējiem. Es runāju par cilvēkiem, kuri patlaban ir astotajā vai devītajā klasē un domā, ar ko saistīt savu nākotni. Definējot vidējās minimālās algas likmes, mēs pasākām šiem cilvēkiem, ar ko jūs varat rēķināties," saka Viesnīcu un  restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Cik liela varētu būt minimālā alga, nozares pārstāvji patlaban gan neatklāja. Par to tikšot panākta vienošanās tuvākajos mēnešos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm