Novēršamās nāves Latvijas ekonomikai ik gadu izmaksā vienu miljardu eiro, komentē eksperte

"Mēs skaitļos un starptautisko pētījumos redzam, cik ļoti veselība ietekmē ekonomiku un produktivitāti. Mēs zinām, ka Latvijā novēršamās nāves, kas katru gadu ir ap 10 000, rada vairāk kā vienu miljardu izmaksas mūsu ekonomikai, tie ir aptuveni 2,8% no IKP katru gadu. Gribējām apskatīt, kā šo redz darba devēji," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.

90% aptaujāto darba devēju pētījumā norādījuši, ka darbinieku veselības problēmas rada papildu slodzi kolēģiem, savukārt vairāk nekā puse uzņēmumu saskaras ar ilgstošu vai biežu darbinieku prombūtni. Darbinieku veselība nav tikai sociālās labklājības jautājums, bet tieši ietekmē uzņēmumu produktivitāti, izmaksas, darba nepārtrauktību un Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

"Viens jautājums, kas kļūst aktuāls – līdz šim, ja runājām par veselību, mēs domājām fizisko veselību. Bet mēs redzam, ka arvien biežāk mums ir jādomā par mentālo veselību. Mēs nodrošinām bankā arī pieeju psihologam un redzam, ka darbinieki to izmanto. bet Man liekas, ka joprojām darba vidē ir stigma, ka nav ērti runāt par nogurumu, izdegšanu un mentālo piepūli. Būtu vērts to paskatīties dziļāk un padomāt, kā mēs, darba devēji, varam palīdzēt darbiniekiem," intervijā norādīja "SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka veselības problēmu sekas uzņēmumos neaprobežojas ar viena darbinieka prombūtni – tās palielina slodzi pārējiem darbiniekiem, veicina izdegšanas risku, sadārdzina personāla izmaksas un liek pārplānot darba grafikus un projektus. Tas savukārt ietekmē uzņēmumu spēju nodrošināt darba nepārtrauktību un saglabāt produktivitāti.

Darba devēju īstenotie veselības atbalsta pasākumi aptver veselības apdrošināšanu, psiholoģisko atbalstu, rehabilitāciju, ergonomiku, vakcināciju, profilaksi un veselības izglītību. 77% aptaujāto uzņēmumu viena darbinieka veselībā gadā iegulda no 101 līdz 1000 eiro, bet pārējie – vēl vairāk. Tomēr uzņēmumu iespējas mazināt ar darbinieku veselību saistītos riskus būtiski ietekmē arī veselības aprūpes sistēmas darbība. Uzņēmumi kā būtiskākos šķēršļus izceļ garas rindas, novēlotu diagnostiku, nepietiekamu ārstēšanas pieejamību un augstus pacientu līdzmaksājumus.

Par nozīmīgāko risinājumu darba devēji atzīst rindu samazināšanu un savlaicīgas ārstēšanas nodrošināšanu, piešķirot tam vidējo vērtējumu 4,73 no 5. Augstu vērtēta arī agrīna diagnostika un skrīningi, veselībpratības uzlabošana un primārās veselības aprūpes stiprināšana. Jo savlaicīgāk cilvēks saņem diagnozi un ārstēšanu, jo mazāks ir smagas slimības, hospitalizācijas un ilgstošas izkrišanas no darba tirgus risks.

Būtiska loma darbspēju saglabāšanā ir arī iespējai saņemt nepieciešamos medikamentus. 85% aptaujāto uzņēmumu kompensējamo medikamentu pieejamības paplašināšanas nozīmi novērtējuši ar četriem vai pieciem punktiem piecu punktu skalā, noskaidrots pētījumā.

Papildu izaicinājums Latvijā ir augstais pacientu pašu maksājumu līmenis. Pacientu tiešie maksājumi veido 30,7% no veselības aprūpes izdevumiem, kas ir vairāk nekā divas reizes virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja – 14,3%. Augsti līdzmaksājumi īpaši ietekmē cilvēkus ar zemākiem ienākumiem, kuri biežāk atliek ārsta apmeklējumu, diagnostiku vai ārstēšanu, tādējādi palielinot risku slimību atklāt vēlāk un samazinot iespējas pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū.

Pētījuma rezultāti rāda, ka neatkarīgi no uzņēmumu lieluma un darbības nozares darba devēji identificē vienotus izaicinājumus un nepieciešamos risinājumus. Tas norāda, ka darbinieku veselības ietekme uz produktivitāti nav atsevišķu uzņēmumu problēma, bet sistēmisks Latvijas ekonomikas jautājums, kura risināšanai nepieciešama koordinēta veselības, nodarbinātības un ekonomikas politikas pieeja.