Par spīti sankcijām, Latvijas uzņēmēji joprojām eksportē preces uz Krieviju
Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm politiski ir starp skaļākajām Ukrainas atbalstītājām, taču biznesa ziņā – klusi un bez lielas ažiotāžas daudzi mūsu uzņēmumi turpinājuši gan eksportēt, gan importēt no Krievijas. Turklāt būtiski pieaugusi tirdzniecība ar citām NVS valstīm, zem kā var slēpties mēģinājumi apiet sankcijas.
Krievijas iebrukumus Ukrainā 2022. gada 24. februārī, tam sekojošās sankcijas uzskatāmi parādīja, cik ciešas ciešas ir tirdzniecības saites starp reģioniem un valstīm globalizācijas laikmetā.
Redzējām, cik atkarīgi Eiropas Savienībā esam no agresorvalsts energoresursiem, cik daudziem svarīgs bija lielais, bet neprognozējamais Krievijas tirgus. Bija pierasts, ka lielā mērā var tirgoties, ar ko grib un kā grib. Ka tik naudiņa ripo. Kad Rietumu sankciju vilnis vēlās par Krieviju, šie jautājumi kļuva sarežģītāki gan no morālajiem, gan praktiskajiem apsvērumiem – norēķinu iespējas, neiedzīvošanās kādos sodos, patērētāju reakcija.
Paveroties pērnā gada ārējās tirdzniecības datos, redzams, ka importa summa no Krievijas pat pieaugusi, taču te lauvas tiesu veido energoresursi un tie dramatiski sadārdzinājās. Eksports gan pārsteidz. Arī te, protams inflācija jāņem vērā, bet tomēr – kritums knapi pamanāms.
Kopš iebrukuma Ukrainā straujš kritums no Krievijas importējošo Latvijas uzņēmumu skaitā. Līknei ar eksportējošo firmu skaitu arī samazinājums, taču krietni lēzenāks. Vairāk nekā 200 mūsu uzņēmumu biznesu ar agresorvalsti joprojām nesmādē.
"Vēsturiski Krievija un arī tās sabiedrotā Baltkrievija bija svarīgi noieta tirgi mūsu uzņēmumiem. Jau kopš 2014. gada, kopš Krimas aneksijas tirdzniecība ar šīm valstīm gadu no gada ir samazājusies. Lai gan intuitīvi šķistu, ka kara, sankciju un vispār ētisku apsvērumu dēļ mēs redzētu tālāku šīs eksporta dinamikas samazināšanos, statistika īsti par to neliecina."
Un tik tiešām. Apkopojot tirdzniecības datus ar Krieviju no marta līdz gada beigām, secināms, ka eksportējam ne tikai daudz, bet arī ļoti plašu preču klāstu. Līderos alkohols, tai skaitā reeksports, dažādi mehānismi, elektroierīces, plastmasas izstrādājumi, apģērbs. Smalkākās kategorijās var atrast pneimatiskās riepas, bižutēriju, vates izstrādājumus un daudz cita.
Savukārt importā mūsu uzņēmumi kopš marta naudu uz Krieviju sūtījuši, protams, par gāzi un naftas produktiem, arī lopbarību, graudaugu produktiem, augu eļļām, minerālmēsliem, kokmateriāliem un citu.
Latvijas Banka arī salikusi kopā informāciju, kā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā attīstījies mūsu uzņēmumu preču eksports uz dažādām NVS valstīm. Pieaugums eksportā uz Kazahstānu, Armēnija, zemāk arī Kirgizstāna. Kā zināms, ar visām šīm valstīm nav robežas. Protams, mēs nevaram droši apgalvot, ka šeit apakšā slēpjas sankciju apiešanas mēģinājumi un tās ir tās pašas Krievijai paredzētās preces, taču izslēgt to arī mēs noteikti nevaram.
Turklāt – ar atsevišķiem izņēmumiem – straujākais eksporta pieaugums šeit redzams tieši tām precēm, kurām eksports uz Krieviju un Baltkrieviju ir sarucis visvairāk, proti, mašinērijai, transporta līdzekļiem, mehānismiem un elektriskajām iekārtām.
"Varbūt tie tiešām ir jauni noieta tirgi mūsu uzņēmumiem, bet katrā ziņā tas raisa daudz jautājumu."
Šī prakse jautājumus raisījusi arī Valsts drošības dienestam.
VDD ir identificējis arī risku, ka Krievija var izmantot tās ietekmes zonā esošas valstis vai uzņēmumus, lai mēģinātu apiet pret to noteiktās sankcijas.
Drošībnieki gan neatklāja nekādu veikto pārbaužu statistiku, taču Finanšu izlūkošanas dienests pērn saņēmis 281 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas, iespējams, pārkāpuši sankcijas.
TV3 Ziņas šonedēļ intervijai par biznesu ar Krieviju uzrunāja vairākus uzņēmumus, tai skaitā mūsu farmācijas flagmaņus "Olainfarm" un "Grindex", arī "Amber Beverage Group", kurā ietilpt "Latvijas Balzams".
Par šiem jautājumiem neviens publiski runāt neraujas. Arī Tirdzniecības un rūpniecības kamerā neslēpj lielāku vai mazāku pārsteigumu, ka vairāk uzņēmumu nav sarāvuši saites ar Krieviju. Iemesli gan noteikti katram savi. Vienam tūlītēja atteikšanās no šī tirgus apdraudētu biznesu, otram – jāizpilda iepriekš noslēgtie līgumi.
"Nav noslēpums, ka sabiedrībā arī ir dažādi noskaņota pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Es pieļauju, ka ir daļa, kura jūt vēl pietiekami lielu sentimentu pret Krieviju, Baltkrieviju, un ja likums tos neaizliedz, tad turpina to darīt ar pārliecību. Es domāju, ka arī tādi gadījumi diemžēl ir."
Organizācijas vadītājs arī prognozēja, ka šogad uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu skaitam vajadzētu kristies tālāk un tad arī ieraudzīsim līdz galam patieso ainu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
