Pašvaldības pieteikušās vairāk nekā 70 projektu šķeldas katlumāju izbūvei

Īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valdība ar Ekonomikas ministrijas starpniecību izsludināja pieteikšanos Eiropas struktūrfondu finansējumam, kas paredz atbalstīt pāreju no fosiliem uz atjaunojamiem energoresursiem. Proti, lai sekmētu pāreju no dabasgāzes uz šķeldu.

"Kopumā pašvaldības ir pieteikušās vairāk nekā 70 katlu nomaiņai visā Latvijā. Ir ļoti dažādi, piemēram, ir mazas jaudas apkures katli, kuri ir līdz vienam megavatam atsevišķu novadu ciemos, ir šis tas, kas ir pilsētā," saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ekonomikas ministrija vietvaru pieteikumus vēl tikai vērtē, un lēmumi par atbalstīto projektu skaitu gaidāmi tuvākajās nedēļās.

"Uzstādījums ir, ka šīs katlumājas tiek uzbūvētas jau šovasar, lai jau ar nākamo apkures sezonu mājsaimniecībām tiek piedāvāts pēc iespējas lētāks siltumenerģijas avots," stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministrijās pauž, ka par spīti lielajam pieprasījumam pēc šķeldas, kā arī vērienīgajiem eksporta apjomiem, patlaban neesot bažu, ka šā resursa mums ziemā varētu trūkt. Tiesa gan, daudzviet par to var nākties maksāt vairāk.

"Mēs redzam, ka pavasarī, kad pašvaldībām bija iespējams noslēgt līgumus par šķeldas iegādi par zemākām cenām, ir pašvaldības, kas to izdarīja, ir pašvaldības, kas bija nolēmušas gaidīt, un tās, kuras bija nolēmušas gaidīt, šobrīd maksā potenciāli lielāku cenu," norāda Plešs.

Šķeldu energoresursu ražošanā sākuši izmantot arī vietējie uzņēmēji. Slampes pusē tapusi koģenerācijas stacija, kura šķeldu pārvēršot gāzē ļauj ražot siltumu, elektrību, ūdeņradi, tvaiku.

"Visizdevīgāk ir šīs iekārtas uzstādīt blakus ražotājam, kur viņš šo enerģiju var izmantot pašpatēriņam, un viņam nav jāmaksā par pārvadi. Tā ir modulāra tehnoloģija, un mēs varam uzstādīt 1,5,10 iekārtas un attiecīgi jaudu palielināt ari uz megavatu un diviem, kas nepieciešamības gadījumā būtu neliels ciemats vai pilsēta," pauž SIA "Fortes" vadītājs Armands Zemītis.

Patlaban uzņēmēji saražotās iekārtas eksportē, taču nākotnē cer sākt darbu arī vietējā tirgū.