Pēdējās nedēļās pieaug degvielas cenas; spiediens uz tām turpināsies

Lai arī degvielas cenas Latvijā ir tālu no pērn sasniegtajiem rekordiem, vēsturiski raugoties, tās joprojām ir augstā līmenī. Globālais naftas tirgus joprojām ir pārmaiņu procesā. Decembrī spēkā stājās rietumvalstu noteiktie cenas griesti un Eiropas Savienības embargo Krievijas naftai, kas tiek transportēta pa jūras ceļiem. Savukārt naftas produktus, piemēram, dīzeļdegvielu Savienībā var importēt līdz šīs nedēļas beigām.

Pēdējā gada laikā "Brent" markas jēlnaftas cena biržā piedzīvojusi pamatīgus amerikāņu kalniņus, un tagad nokritusies nedaudz zem punkta, kur bija pirms kara.

Bija laiks ne tik sen kad maksājām zem eiro litrā. Tas bija sākoties Covid-19 pandēmijai, kad bija manāmi krities pieprasījums pēc naftas un naftas produktiem. Tālāk jau ekonomika atkopās, un vēl aptuveni nedēļu pirms Krievijas iebrukumu Ukrainā cena bija 1,6 eiro litrā.

Tālāk pērnā gada vasarā jau tika sasniegts absolūts cenu pīķis, kad par degvielu maksājām vairāk nekā divus eiro litrā, savukārt patlaban esam atgriezušies aptuveni tajā līmenī, kurā bijām pirms kara.

Savukārt, kas vēl atzīmēšanās vērts, šajā trauksmainajā periodā, ja paraugāmies uz dīzeļdegvielas cenām, redzam, ka nu jau kādu laiciņu tās ir augstākas nekā benzīnam.

Iemesls tam – dīzeļdegvielas ir maz. Nav tā, ka fiziski pietrūktu, taču šī resursa krājumi ir nepilnīgi, kas tālāk spiež uz cenu biržā.

"Degvielas tirgū galvenā problēma Eiropa ir dīzeļdegvielas trūkums tāpēc, ka nav pietiekamas ražošanas jaudas. Parasti tā tika piegādāta un Krievijas un Baltkrievijas rūpnīcām," stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Sankciju spiediens ir arī iemesls, kāpēc pēdējās nedēļas kāpj cenas. Lai gan Eiropas tirgus pārorientējas un slēdz līgumus ar Ķīnu, Indiju, Kataru, Kuveitu, ASV, daudzās Savienības valstīs, tai skaitā Latvijā, vēl steidz izmantot iespēju pēdējām naftas produktu piegādēm no Krievijas.

Vēl viens būtisks faktors ir Ķīna, atzīmē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašputis. Proti, šīs valsts, iziet no savas kovida krīzes. Tur atkal pieaug ekonomiskā aktivitāte, kas tālāk palielina pieprasījumu pēc naftas pasaulē. Lielāks pieprasījums – lielākas cenas.

"Tā konjuktūra mums norāda uz potenciālu cenu pieaugumu, bet, kā jau arī līdz šim, kopējais skatījums uz pasaules ekonomiku un tās apetīti pēc energoresursiem būs tas galvenais faktors, kas noteikts korekciju cenās," saka Gašputis.

Visticamāk, pilnā apmērā sankciju ietekmi uz naftas produktu tirgu un cenām redzēsim tikai pavasarī vai vasaras sākumā, kad būs beigušies no Krievijas iepirktie krājumi.