Pēdējo nedēļu lietavas daudzviet Latvijā nodarījušas postījumus sējumiem

Spītējot lietavām un vētrām, kas šovasar bijuši bieži viesi visā Latvijas teritorijā, Robežnieku saimniecībā šajās dienās sākusies ziemas miežu kulšana. Pirms Jāņiem agronomi šajos tīrumos prognozēja rekordražas, taču tagad liela daļa sējumu sakrituši veldrēs.

"Ziemas mieži mums ir 50% veldrē saguldīti. Negatavi ap Jāņiem tika saguldīti zemē. Ražas zudums varētu būt ap 10-15% šajā posmā. Rudzi ir ap 30% veldrē, tur varētu būt lielāki ražas zudumi," saka z/s "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga.

Veldrē sagūluši sējumi gan automātiski nenozīmē zaudētu ražu. Ja paveicas ar laikapstākļiem un graudi nav pieplakuši zemei pavisam, veldri iespējams pacelt. Vienlaikus šajā situācijā grauda attīstība apstājas un tā kvalitāte zūd, tādēļ, pat ja sējumus izdodas glābt, vairums platību būs jāpārdod kā lopbarība.

"Pēc pieredzes varu teikt, ka veldre sagūluši lauki ir 100% lopbarība. Viņš ir mitrāks, pie zemes sākas dīgšanas procesi, un tad jau pa veldri citreiz redz, ka jaunais grauds ir pāraudzis pāri, un tad jau tas vispār ir spirta brūzis, nevis lopbarība. Uz tonnu tie ir 40-70 eiro zemāk par tonnu," stāsta lauksaimniece.

To, cik daudz ražas aizies postā, varēs zināt pēc mēneša vai pusotra, taču, ja laiks būs labvēlīgs, daļu sagūlušo lauku varēs glābt. Smagākā situācija patlaban esot Latgales Zemgales lauksaimniekiem un zemnieku Saeimā lēš – veldrē patlaban varētu būt pat trešdaļa Latvijas sējumu.

"Ir saimniecības, kur ir 75% un līdz pat 90% ražas zemē. Tas ir traģiski, jo veldre ir lēna kulšana, tas ir liels degvielas patēriņš, papildus tā ir kavēšanas tālāk ar ziemas darbiem," pauž z/s "Robežnieki" saimniece.

Lauku atbalsta dienesta stāsta, ka no graudkopjiem par bojātiem labības laukiem pagaidām nav saņemts sevišķi daudz ziņu, jo aktīvākais ražas vākšanas laiks vēl tikai gaidāms. Vienlaikus par lietavu postījumiem gan ziņojot dārzeņu audzētāji, kā arī pļavu apsaimniekotāji.

"Pašlaik iesniegumi un bildes tiek sūtītas par dārzeņiem, par zālājiem. Par laukaugiem mums nav bijis – ne par rapsi, ne kviešiem, ne miežiem. No dārzkopjiem līdz 10, par zālājiem gan vairāk, jo ir šīs palieņu pļavas, kas ir applūdušas, un zāli tehniski nav iespējams novākt," teic Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš.

Iesūtot applūdušo teritoriju fotogrāfijas un koordinātas, lauksaimniekus atbrīvo no zemes apsaimniekošanas pienākumiem, vienlaikus piešķirot visus paredzētos maksājumus. Graudkopjiem šajā gadījumā netiek piemērotas sankcijas par nenovākto ražu, taču radušos zaudējumus neviens nesedz.

"Pašreiz nekādas papildu kompensācijas nav paredzētas, par to jārunā vēlākā stadijā, ja par to vispār lems Zemkopības ministrija. Ārkārtas situācija valstī nav izsludināta, un droši vien tam arī nav pamata. Bet katram individuālam lauksaimniekam, kur ilgstoši lijis vai ir noplūdis, tad mēs šo informāciju saņemam un attaisnojam nosacījumu neizpildi," norāda Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks.

Gan zemnieku Saeimā, gan Lauku atbalsta dienestā norāda, – vislabāk pasargātie pret dabas stihijām ir saimnieki, kuri savus sējumus apdrošinājuši.