Pensijas, algas, pabalsti ceļas, bet katrs piektais uz nabadzības robežas. Kāpēc situācija jau gadiem nemainās?

Ziemassvētki un gada nogale kopumā daudziem ir pārdomu periods, laiks, kad savās domās atlicinām vietu citiem. Un zīmīgi, jau ir ierasts, ka tieši decembra izskaņā Centrālā statistikas pārvalde nāk klajā ar datiem par nabadzības riskam pakļautajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Nabadzības riska slieksnis Latvijā mainās gadu no gada un ir dažāds dažādām grupām. Piemēram, vienas personas mājsaimniecībai pērn tas bija 699 eiro mēnesī, savukārt ģimenei ar diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam – 1468 eiro mēnesī.

Statistika atklāj drūmu ainu. Jau gadiem nabadzības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju īpatsvars svārstās ap 20% un arī jaunākajos datos tas pats. Runa par faktiski 400 tūkstošu cilvēku.

Nabadzības riskam visvairāk pakļauti vientuļie pensionāri. Reģionāli – sliktākā situācija ir Latgalē, bet labākā – Pierīgā un galvaspilsētā.

Šādu statistiku apkopo visā Eiropas Savienībā. Lai arī par bloku kopumā paši jaunākie dati vēl nav, šis ir viens no daudzajiem mērījumiem, kur ierasti izceļamies negatīvā ziņā.

Pērn publicētajos datos aiz mums tikai Bulgārija.

"Bija 21,6% nabadzības riska indekss, bet Eiropas Savienības 16,2%. Diezgan tālu no vidējā mēs esam. Tā situācija ir līdzīga Bulgārijā, Lietuvā," norāda CSP Sociālās statistikas departamenta vecākā eksperte Darja Behtere.

Labklājības ministrijā atzīst, ka šī statistika nav iepriecinoša, vienlaikus akcentējot dažādus sociālos pasākumus. Nākamgad pieaugs gan minimālā alga, gan neapliekamais minimums, arī dažāda atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem. Tāpat palielināsies minimālā pensija un minimālie ienākumu sliekšņi sociālajai palīdzība maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām.

Reinis Uzulnieks

labklājības ministrs

"Protams, gribētos, lai katru gadu šī starpība starp trūcīgajām un citām mājsaimniecībām mazinātos, bet, manuprāt, uz nākamo gadu ir veikti vairāki atbalsti mehānismi, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Tas, ko varbūt neizdevās uz 2026. gadu ieviest, mēs gribējām pacelt arī bērna kopšanas pabalstu, ne tikai 35% no mediānas, bet 40%. Tas būtu vairāk tieši jaunajām ģimenēm. Bērna kopšanas pabalsts par vienu bērnu, kas ir 25 eiro, gribējās dubultot. Un vēl būs jādomā par bāzes pensijas ieviešanu, jo neizdevās to panākt."

Iespējas nākamgad panākt jebko no uzskaitītā gan būs ierobežotas. 2026. ir Saeimas vēlēšanu gads, gadskārtējais budžets, paredzams, būs bez lielām izmaiņām un jau nākamā sasaukuma pārziņā.