Pērc atpakaļ dārgāk nekā pārdevi. Vai saules paneļi arī turpmāk būs izdevīgi?

Šīs pārmaiņas rada neskaidrības par ekonomisko izdevīgumu un tehniskiem ierobežojumiem, tostarp par iespējamajiem eksporta limitiem.

Vecā sistēma un jaunā atšķirība

Līdz šim mājsaimniecības varēja nodot lieko elektrību tīklā un ziemā to atgūt 1:1 kilovatstundu (kWh) veidā. Jaunajā neto norēķinu sistēmā:

• elektrība tiek pārdota par tirgus cenu
• vēlāk nepieciešamā elektrība jāpērk no tirgotāja
• ekonomiskais ieguvums lielā mērā atkarīgs no pašu patēriņa un tirgus cenu svārstībām

Sadales tīkls (ST) uzsver: "Neto norēķinu sistēmas pamatprincips ir veicināt ražošanu savām vajadzībām. Mājsaimniecībām ieteicams izvēlēties mikroģeneratora jaudu atbilstoši pašu patēriņam."

Lasi vēl – Vai jaunā neto norēķinu sistēma "pieliks punktu" saules paneļu ērai?

Daudzi lietotāji baidās, ka nākotnē ST noteiks stingrus limitus, cik daudz var nodot tīklā.

ST skaidro:

• Mikroģeneratoriem jauda tiek noteikta pieslēguma brīdī
• Šī jauda nosaka maksimāli pieļaujamo nodošanu tīklā
• Eksporta ierobežojumi pēc 2029. gada esošajiem pieslēgumiem netiks piemēroti
• Eksporta jaudas limitus tehniski nosaka tikai lielajām saules elektrostacijām, kurām potenciāli var būt nozīmīga ietekme uz tīkla noslodzi.

"Mikroģeneratoriem netiek piemēroti dinamiskie vai sezonālie eksporta ierobežojumi. Ja tīklā rodas pārslogojums, regulēta tiek lielo saules elektrostaciju ražošanas jauda." Tas nozīmē, ka mājsaimniecības visbiežāk nav pakļautas īslaicīgiem tehniskiem ierobežojumiem.

ST atzīst, ka efektīvākais veids, kā izmantot saražoto enerģiju, ir pašpatēriņš:

• elektroierīces darbināt brīžos, kad notiek aktīva ģenerācija
• uzstādīt mājas akumulatorus (BESS), lai uzglabātu dienas laikā saražoto elektrību
• uzlādes laiku plānot elektroauto, lai maksimāli izmantotu pašu saražoto enerģiju

ST dati liecina, ka ptuveni 10% mikroģeneratoru mājsaimniecību jau izmanto akumulatorus. Kopējā hibrīdu jauda sasniedz ap 125 MW, un lielākā daļa pieslēgumu veikta pēdējos gados.

Sadales tīkls norāda, ka neto norēķinu sistēma darbojas saskaņā ar tirgus principiem. Tas nozīmē, ka dažkārt pārdot elektrību var būt mazāk izdevīgi nekā vēlāk to iegādāties. ST skaidro: "Sistēma ir veidota tā, lai mājsaimniecības maksimāli izmantotu pašu saražoto elektroenerģiju un pielāgotu patēriņu aktīvas ģenerācijas brīžos. Periodiski var rasties situācijas, kad nodot elektroenerģiju tīklā ir mazāk izdevīgi, nekā vēlāk to iegādāties atpakaļ no tirgotāja, bet par neto norēķinu sistēmas nosacījumiem ir jāvēršas pie elektroenerģijas tirgotājiem."

Klimata un enerģētikas ministrija iepriekš ir akcentējusi, ka elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību.

Pieaugot lietotāju skaitam, izmaksu slogs, kas gulstas uz sadales sistēmas operatoru, palielinās arvien straujāk. Vasarā elektrība kļūst izteikti lētāka nekā ziemas periodā, un starpību ir spiests apmaksāt sadales sistēmas operators. Tas nozīmē, ka citi lietotāji zināmā mērā apdrošina saules paneļu īpašnieku lietotāju riskus.

Jaunā sistēma prasa aktīvu patēriņa plānošanu un investīcijas akumulatoros, taču neparedz būtiskus tehniskus ierobežojumus esošajiem pieslēgumiem. Eksperti uzsver, ka:

• pašpatēriņš un akumulatori būtiski samazina risku, ka jaunā sistēma kļūs neizdevīga
• esošie paneļu īpašnieki lielākoties jau būs atpelnījuši savas investīcijas līdz 2029. gadam
• nākotnē mikroģeneratora jaudas izvēle jāplāno atbilstoši faktiskajām mājsaimniecības vajadzībām