Pērn ar Krieviju esam tirgojušies par miljardu eiro
Viens miljards eiro. Teju par šādu summu Latvija pagājušā gada 11 mēnešos tirgojusies ar Krieviju. Tas nav sankciju pārkāpums, jo gana daudz preču joprojām var legāti pārdod vai pirkt no agresora. Jautājums par biznesa ētiku. Ekonomikas ministrija gan neuzskata, ka būtu vērts atkal publiski saukt šo uzņēmumu nosaukumus.
Latvijas tirdzniecības apjoms ar Krieviju 2025. gadā sasniedzis teju miljardu eiro. Ekonomikas ministrija gan neplāno atkal nosaukt to uzņēmumu vārdus, kas turpina eksportēt uz agresorvalsti.
Imports, eksports, tranzīts. Joprojām pastāvošās biznesa saites ar Krieviju pastāvīgi bijušas uzmanības lokā. Varam atcerēties tā sauktos asiņainos graudus, mangānu rūdu un daudz cita. Šodien varam pavērties jaunākajam statistikā.
Latvijas imports no Krievijas pērn 11 mēnešos veidoja nepilnus 100 miljonus eiro. Tātad šādu summu Latvijas uzņēmumi esam aizsūtījuši agresorvalstij.
Kopumā šis apjoms gadu laikā ir gājis mazumā, un galvenokārt tas skaidrojams ar Latvijas lēmumu pārtraukt importēt dabasgāzi no Krievijas. Savukārt eksporta rādītāji ir pat pārsteidzoši stabili, un joprojām gana daudz uzņēmumu Latvijā turpina tirgoties ar Krieviju.
Bet kas tad ir šīs preces, ko tirgojam? Ko vedam? Ko pērkam un pārdodam? Paskatīsimies lācītim vēderā.
Importā lielākās ir pozīcijas čuguns, sašķidrinātā naftas gāze un lopbarība. Savukārt starp galvenajām eksporta kategorijām ir alkohols, pamatā runa par tā saukto reeksportu, ārvalstu viskiju, vīniem un citiem dzērieniem. Pārdodam arī apģērbu, farmācijas un kosmētikas produktus, apavus un dažādus ādas izstrādājumus, piemēram, somiņas.
Eksportu teorētiski varētu aizstāvēt kā naudas izsūkšanu no Krievijas, kas gan šajā procesā saņem sev vēlamas vai vajadzīgas preces. Savukārt, ja runājam par importu, Latvija 2025. gadā kopumā, visticamāk, būs aizsūtījusi agresoram aptuveni tādu pašu summu, proti 100 miljonu eiro, kādu valdība vispār bija apņēmusies atvēlēt Ukrainas militārajam atbalstam.
Ekonomikas ministrija aicina uzņēmumus pārtraukt sadarbību ar agresoru, vienlaikus norādot, ka ārējā tirdzniecība ir Eiropas Savienības kopējā politika un liela daļu attiecīgo datu veido loģistikas uzņēmumi, kas formāli notirgo Krievijai citu valstu preces.
"Mēs nevaram transplantēt Latviju, piemēram, tuvāk Portugālei vai Spānijai. Nu šajā gadījumā to nevaram darīt nekā fiziski, jo mums tā ārējā robeža ir, mēs esam Eiropas Savienības ārējās robežas valstis."
Pilsoniski šie dati nav nekas iepriecinošs – TV3.lv raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" atzina ekonomists Andris Strazds.
"Tajā pašā laikā, ja es kā analītiķis skatos, arī valstis, kas savstarpēji ir kara stāvokli, pagātnē ir turpinājušas kaut kādu ierobežotu tirdzniecību. Mēs neesam kara stāvoklī ar Krieviju. Protams, ir sankcijām pakļautas preces, bet ārpus tā – diemžēl, kas nav aizliegts, ir atļauts."
Vienlaikus – vai sabiedrībai nav tiesības zināt, kuri tieši uzņēmumi tirgojas ar Krieviju? Ar argumentu, ka patērētājiem jābūt apbruņotiem ar šādu informāciju Ekonomikas ministrijas iepriekš publiskoja šo eksportētāju sarakstu. Vēlāk to pārtrauca. Ministrijā nepiekrīt, ka patērētāji tagad būtu atbruņoti, jo nav pieejama informācija. Tā gluži vienkārši vairs neesot pilnvērtīga.
"Parādās loģistikas uzņēmumi, īstenībā patērētājs vairs neiegūst neko. To arī mēs konstatējām. Šī metodika neietver visu, tā nav vairāk objektīvi atspoguļota informācija patērētājiem par to, kuri komersanti ar to nodarbojas."
Attiecīgi sarakstu atjaunot nav plānā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
