"airBaltic" avantūra un apgraizīšanas apņēmība – "Piķis un ģēvelis!" ciemos Klāvs Vasks

Sarunā apspriesta arī valstij piederošo uzņēmuma LMT un "tet" nākotne sarunās ar skandināvu akcionāru "Telia", vai abas kompānijas būtu jāapvieno, kā arī politiķu varējums birokrātijas un publisko tēriņu mazināšanā.

Nedēļas notikumu apskats

Uzvarētāji

• Inga Vanaga, kura turpinās vadīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Viņa šonedēļ organizācijas vadībā uz nu jau trešo piecgadi ievēlēta vienbalsīgi. Nebaidīšos teikt, manuprāt, Latvija arodbiedrības ir vājas, bet ir atsevišķi izņēmumi. LIZDA noteikti ir spilgtākais no tiem. Man nav ne mazāko šaubu, ka Inga Vanaga daudziem politiķiem ir kā skabarga pēcpusē un viņi viņu labāk redz ejam nekā nākam, bet tieši tādām jau jābūt arodbiedrībām. Daudzas citas varētu pamācīties.
• Laikraksts "The New York Times", kas tiesas kortos apspēlē Eiropas Komisiju par atklātību. Eiropas Savienības Vispārēja tiesa secinājusi, ka Briseles nosacītie valdnieki rīkojušies nepareizi, liedzot medijam piekļuvi Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas īsziņu sarakstei ar farmācijas kompānijas "Pfizer" vadītāju par Covid-19 vakcīnu iegādi. Briseles ieskatā īsziņas un citi īslaicīgas elektroniskās saziņas veidi ne vienmēr ir uzskatāmi par dokumentiem, kas būtu jāsaglabā vai jāpublisko, taču tiesa faktiski saka pretējo. Pārliecinoša un pazemojoša sakāve eirokrātijai. Atgādināšu, ka viss grozās ap darījumiem desmitu miljardu eiro vērtībā. Tā sauktā "Pfizergeita" vēl nav beigusies. Komisija tagad var vai nu apstrīdēt tiesas lemto vai pakļauties. Tas nozīmē atklāt attiecīgo saraksti, ja tā vēl eksistē, vai sākt jaunu skaidrošanos par to, kāpēc tās vairs nav.
• Dubultklātbūtne šonedēļ sarakstā Ārlietu ministrijai. Pirmkārt, pie uzvarētājiem un tāpēc, ka labs diplomātu darbs, lai panāktu ASV noteikto mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta ierobežojumus atcelšanu. Īsais stāsts bija tāds – Savienotās Valstis paziņoja, ka ierobežojos čipu eksportu daudzām valstīm, izņemot 18 Amerikas tuvākos partnerus. Daudzas sabiedrotās valstīs, tai skaitā Baltijas, šajā sarakstā nebija, bet izskatās, ka kopējos centienos tagad šis lēmums tomēr būs mainīts.

Zaudētāji

• Ārlietu ministrija šonedēļ gan arī pie nedēļas zaudētājiem, un Latvijas centieni uzvarēt diplomātiskajā muzikālo krēslu spēlē par nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē sāk izskatīties arvien smieklīgāk. Jā, nenoliedzami augstākā līga globālajā diplomātijā, tikai organizācijā, kuras bezzobainība gana daudziem gana daudzviet ir gana līdz kaklam jau. Lai mēs tur tiktu pie glaunāka galda, mēs tagad demonstratīvi draudzējamies ar visādām valstīm aiz trejdeviņām jūrām un visādiem faktiski akmeņiem okeāna vidū, lai tikai dabūtu viņu balsis. Šajās noskaņās šonedēļ Rīgā Latvijas un Āfrikas valstu partnerības forums. Svinīgi berzējām elkoņus ar Kremļa sadraudzības apkampienā esošās Ugandas ārlietu ministru. Starp citu arī parakstījām starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi, tas došot iespēju, un es citēju, sākt pārrunas par regulāru avio pārvadājumu attīstīšanu starp Latviju un Ugandu. Atgādināšu, ka Uganda atrodas pie ekvatora…
• Uh, kāda nedēļa Viktoram Valainim. Kamēr ekonomikas ministrs jau vairāk nekā pusgadu cīnās pret pārtikas dārdzību, tā sušķe par to neliekas ne zinis. Šonedēļ jaunākie inflācijas dati, un pārtikas/bezalkoholisko dzērienu grupā vidējais cenu līmenis aprīlī par 7,3% augstāks nekā pirms gada. Tomēr, ja šajā cīņa nevedas, Valainis šonedēļ pārliecinoši izvirzījās vadībā sacensībā "jocīgākais veids, kā apvienot ministrijas". Politiķis izteicās, ka varētu izformēt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, pašvaldību lietas nododot Iekšlietu ministrijai, jo…nezinu. Acīmredzot, jo pašvaldības ir…iekšā valstī.
• Jāmin arī visa valdība, kura nu jau vienkārši sākusi pūst pilsoņiem miglu acīs, nākot klajā ar brašu un cēlu apņēmību samazināt publiskos tēriņus par 150 miljoniem eiro gadā trīs gadus. Izziņota kā varonīga vilkme, bet faktiski šī ir aptuvena naudas summa, kādu jau pēdējos gados ik gadu valsts maciņā "atrod" un pārdala. Faktiski dzīvojam tāpat kā iepriekš. Aizņemamies tā, it kā rītdienas nebūtu, finanšu ministrs stāstīs, cik labas ziņas, ka un kā Valsts kase aizņēmusies vēl miljardu eiro, un ik gadu tērēsim arvien lielākas milzu summas procentmaksājumos. Uzņēmēju organizācijas šo 150 miljonu apgraizīšanas apņēmību jau raksturojušas kā nesamērīgu zemu un nepieņemamu.

Kas zina, kā tas beigās beigsies

• Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" izziņojusi pirmā ceturkšņa darbības rezultātus. Pirmie trīs mēneši aviācijā, protams, nav nekādi ziedu laiki. Pasažieru un lidojumu skaits pieaudzis par aptuveni 10%, apgrozījums pluss-mīnus tāds pats, zaudējumi ap 30 miljonu eiro, kas gan ir mazāk nekā gada iepriekš. Prognozes uz priekšu netiek sniegtas, piesaucot lielo nenoteiktību, bet teorētiski starptautiskajiem tirdzniecības kariem vajadzētu būt palīdzēt. Vājāks dolārs, un šajā valūtā griežas lieli "airBaltic" izdevumi, arī naftas cenas nokritušās, bet te viss vēl var apmesties kājām gaisām. Vienlaikus tas, ko es gribu atzīmēt, ka izskan arvien tiešāka valoda par kopējo situāciju uzņēmumā. Par iziešanu biržā nu jau piesauc 2026. gadu, savukārt, ja piepildās kādi negatīvi scenāriji, iespējams, jau gada otrajā pusē būs arī pastieptu roku jāiet pie akcionāriem, faktiski valsts, lai nāk palīgā savilkt galus kopā.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!