"Izvēle starp sliktu un vēl sliktāku" – Trampa dilemma karā ar Irānu

Vargulis uzsvēra, ka, analizējot pašreizējo situāciju, vispirms jāatceras, kādēļ vispār tika pieņemts lēmums iesaistīties militārās darbībās pret Irānu. Pēc viņa domām, viens no faktoriem ir Izraēlas ietekme uz ASV politiku.

"Mēs nevaram nenovērtēt Izraēlas un esošās kopienas lobiju ietekmi Baltajā namā un it īpaši šajā administrācijā," sacīja Vargulis.

Tomēr ar to vien situāciju izskaidrot nevarot. Eksperts atgādināja, ka Tramps pie varas atgriezās, lielā mērā balstoties uz MAGA jeb "Make America Great Again" kustības atbalstu, kuras centrālais vēstījums bija atturēšanās no jauniem ārvalstu kariem. "MAGA kustības pamatā ir: mēs neiesaistāmies karos. Mēs noregulējam karus un koncentrējamies uz Amerikas iekšpolitiku," norādīja Vargulis.

Politologa vērtējumā Baltajā namā valdījis pieņēmums, ka arī Irānas gadījumā iespējams panākt salīdzinoši ātru rezultātu, līdzīgi kā citās ASV realizētajās operācijās.

Tomēr šis pieņēmums nav attaisnojies. "Šķiet, ka tur bija pārrēķināšanās, ka kaut ko līdzīgu varēsim īstenot arī Irānā efektīvi un ātri," teica Vargulis.

Viņš atgādināja, ka Irāna ir gandrīz 90 miljonu iedzīvotāju valsts ar būtisku reģionālo ietekmi, tādēļ tās situācija nav salīdzināma ar citiem līdzšinējiem konflikta piemēriem.

Vargulis atzina, ka ASV izdevies būtiski iedragāt Irānas militārās spējas, taču tas automātiski nenozīmē politisku uzvaru. Pēc viņa teiktā, Teherāna spējusi atbildēt ar asimetriskiem līdzekļiem, tostarp izmantojot savu ietekmi uz stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, caur kuru tiek transportēta ievērojama daļa pasaules naftas.

"Militāri kontrolējot Hormuza jūras šaurumu, Irāna var diktēt noteikumus," uzsvēra eksperts. Viņš piebilda, ka šis faktors Vašingtonā nav ticis pienācīgi novērtēts.

Vēl viena būtiska kļūda bijusi cerība, ka ārējais spiediens un militārie triecieni izraisīs plašus protestus un novedīs pie režīma maiņas pašā Irānā.

Vargulis atgādināja, ka pirms konflikta saasināšanās valstī jau bija novērojama sabiedrības neapmierinātība, tādēļ Vašingtonā varēja rasties priekšstats, ka papildu spiediens paātrinās politiskās pārmaiņas. "Bija doma, ka sabiedrība iznāks ielās un beidzot pēc vairāk nekā 40 gadiem mēs nomainīsim politisko režīmu," skaidroja Vargulis.

Taču šis scenārijs nav piepildījies. "Mēs to vairs nedzirdam ne no viena administrācijas cilvēka," viņš piebilda, runājot par agrāk skaļi paustajām cerībām uz režīma maiņu.

Vargulis uzskata, ka pašlaik Trampa administrācijai nav īpaši labu variantu. Pilnīga atkāpšanās no konflikta varētu tikt uztverta kā neveiksme, savukārt dziļāka iesaiste rada papildu politiskos un ekonomiskos riskus. "Šobrīd Donaldam Trampam ir izvēle starp sliktu un vēl sliktāku," sacīja eksperts.

Viņš norādīja, ka arvien jūtamāka kļūst arī sabiedrības neapmierinātība ASV. Sākotnējais atbalsts militārajām darbībām bijis ievērojami lielāks nekā pašlaik, turklāt amerikāņus arvien vairāk satrauc konflikta ietekme uz ikdienas dzīvi.

Pēc Varguļa teiktā, vēlētāji Trampu ievēlēja galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ, tādēļ degvielas cenu kāpums, inflācijas riski un ilgstoša iesaiste ārvalstu konfliktos var samazināt viņa atbalstu. "ASV sabiedrībā viss lielā mērā ir par personīgo labklājību. Ja tas mani ietekmē, tad es neatbalstu šo ārpolitisko darbību," secināja Vargulis.

Analītiķis arī pieļāva, ka, tuvojoties vēlēšanām, Tramps varētu arvien aktīvāk meklēt iespējas demonstrēt ātrus panākumus ārpolitikā, tomēr pagaidām pazīmju, ka konflikts ar Irānu tuvojas atrisinājumam, esot maz.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!