Kvotas, komunisms un komandu sports – "Piķis un ģēvelis!" 13. epizode
Podkāsta "Piķis un ģēvelis!" 13. raidierakstā TV3 žurnālists Ivo Butkevičs atskatās uz interesantākajiem notikumiem ekonomikā, nosauc nedēļas uzvarētājus un zaudētājus un kopā bankas ar "Citadele" jauno galveno ekonomistu Kārli Purgaili apspriež Latvijā iecerētās dzimumu līdzsvara kvotas biržas uzņēmumu vadībā, ekonomikas ministra ieceri regulēt pārtikas cenas veikalos un "bardaku’ projektā "Rail Baltica".
Tāpat sarunā Purgailis runā par stagnējošo Eiropas un Latvijas ekonomiku, vai nākamā gada valsts budžets šo problēmu risina, kā arī – ko profesionālajā dzīvē var mācīties no komandu sporta.
Nedēļas notikumu apskats:
Nedēļas uzvarētāji
- Valdošā koalīcija, kas, klupdama krizdama, piņķerēnoties un atsaucot slimniekus no lazaretes, tomēr spēja salasīt nepieciešamās balsis, lai izdabūtu cauri budžetu Saeimai pirmajā lasījumā. Diez ko graciozi tas nebija, bet nu kaut kā ar Dievu uz pusēm ejam uz priekšu. Tālāk deputātu priekšlikumi – ierasti to skaits mērāms simtos, pardalamās naudas summas miljardos eiro un jestrākais vēl tikai priekšā.
- Latvijas viesmīlības nozare, kas prāvā pulkā šonedēļ pulcējās pie Saeimas, lai turpinātu nu jau gadiem ilgstošo stāstu, samazināt vai nesamazināt PVN likmi šim tautsaimniecības segmentam. Pat ja rezultāta nebija, proti, koalīcija uz pirkstiem pretim parādīja ieņēmumus un izdevumus budžetā, sabiedriskā iniciatīva tik un tā vienmēr apsveicama un dažiem labiem koalīcijas deputātiem, iespējams, sagādāja dažu labu pārdomu brīdī.
Nedēļas zaudētāji
- "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija. Es sākumā biju skeptisks par šo komisiju. Parasti attiecīgo instrumentu izmanto, lai opozīcija varētu nolaist tvaiku, un visiem vienalga, šoreiz vismaz šķietami komisija strādā tiešām mērķtiecīgi un koleģiāli, BET – šonedēļ darba kārtībā komisijas starpziņojums. Tie paši deputāti, kuri indentificējuši, ka lielā slepenība projektā ir viens no iemesliem, kāpēc "Rail Baltica" patlaban ir tehniska un finansiāla katastrofa, nolēma starpziņojumu skatīt prom no sabiedrības acīm, aiz slēgtām durvīm. Var jau mēģināt ārstēties ar to pašu, ar ko saslimi, bet diez vai tas ir tas labākais risinājums.
- Krievija. Maskava pikta, ka tehnoloģiju gigants "Google" vietnē "YouTube" ierobežojis Kremļa propagandas kanālus un piemērojis kompānijai divu undeciljonu sodu. Tas ir divnieks, kam seko 36 nulles. Jūsu pirmā reakcija varētu būt, kā tad "Google" samaksās šo 20 eiro sodu, bet nē, nē – rubļa kursu kaut kur piestutē, kaut kur tam īstenībā pat nav dižas nozīmēs, jo reti kam rubli vispār vajag, un attiecīgi tā beigu beigās sanāks liela summa. Lielāka nekā faktiski pasaulē ir nauda… Duraki!
- Eiropas ekonomika un Latvijas ekonomika. Lietas, protams, cieši saistītas. Vecā kontinenta konkurētspējas ilgstošais motors Vācija noslāpis. Piemēram, autobūves koncerns "Volkswagen" plāno valstī slēgt vismaz trīs rūpnīcas, šādu soli pašu mājās kompānija nav spērusi ne reizi savu gandrīz 90 gadu vēsturē. Tāpat likvidēt desmitiem tūkstošu darbavietu, ciādi sašaurinās darbības mērogu. Tikmēr pie mums Latvijā negaidīti slikti iekšzemes kopprodukta dati. Trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika sarukusi par 2,4% un tehniski tautsaimniecība ieslīgusi pat recesijā. Šis gan vēl ir tikai ātrais IKP novērtējums, un pēdējos gados redzam gana lielus brīnumus statistikā un tās pastāvīgos pārvērtējumos. Būs jāraugās, ko rādīs izvērstais novērētjums pēc mēneša.
- Labklājības ministrija sagatavojusi Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojektu. Pēc būtības dzimumu kvotas lielo biržas uzņēmumu valdēs un padomēs. Lai gan ideja izriet no Briseles direktīvas, tik un tā jāatzīmē vairākas lietas. Pirmkārt, lai arī biržas uzņēmumos ir citādi, Latvija jau ilgstoši vispār ir starp līderiem un nereti pat līdere sieviešu īpatsvarā vadības pozīcijās kopumā. Otrkārt, likumprojekts atteiksies uz privāto sektoru, bet ne uz valsts sektoru. Privātie darīs, kā vajag, valsts uzņēmumi kā grib? Un treškārt, kvotu princips ir plāksteris. Marķieris, ar ko spicē aiztušēt patiesās problēmas jau pamatos. Bērnudārzu pieejamība, iespējas strādāt vai piestrādāt dekrētā, jauno māmiņu atgriešanās darbā un šīs plaši atspoguļotās problēmas – tik daudz būtu jādara vispirms.
Kas zina, kas tur beigās sanāks
- Ekonomikas ministram Viktoram Valainim azotē plāns, kā ierobežot pārtikas cenas veikalos. Pagaidām vēl šī iecere ir ļoti apaļa un nekonkrēta, tāpēc vēl neiekļaujas pie nedēļas zaudētajiem, bet tālu no tā noteikti nav. Paskatāmies, kas tur beigās sanāks, bet nevar neredzēt tādu pirmsšķietamu komunsima dvesmu šajā visā. Pilna pasaules vēsture ar piemēriem. Kad valdības sāk mēģināt noteikt, cik vajadzētu maksāt desām, desas mēdz nevis veikalu plauktos kļūt lētākas, bet gan no tiem pazust. Redzēsim, ko Ekonomikas ministrija beigu beigās izstrādās.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
