Uz saturu

Mangāna rūda un "asiņainie" graudi – "Piķis un ģēvelis!" 21. epizode

2025. gada 3. janvārī 13:48

Podkāsta "Piķis un ģēvelis!" 21. raidierakstā TV3 žurnālists Ivo Butkevičs atskatās uz interesantākajiem notikumiem ekonomikā, nosauc nedēļas uzvarētājus un zaudētājus un sarunājas ar Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētāju Jāni Kasali par Latvijas tranzīta nozari.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mangāna rūda, "asiņaini" graudi, pārorientēšanās prom no Krievijas, bizness un ētika kara laikā, "Rail Baltica" kā iespēja vai drauds – par to visu sarunā.

Nedēļas notikumu apskats

Nedēļas uzvarētāji

  • Valsts augstākās amatpersonas. Šonedēļ sagaidījām gadu miju, ko ierasti ievada premjeres un Valsts prezidenta uzruna televīzijā. Lai nu kādas tās gadu laikā ir bijušas, retāk iedvesmas pilnas, biežāk Chat-GPT sarakstītas, bet, kā izrādās, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, atpūtas mirklī no rasola bļodas, tās tomēr skatās. "Bite Latvija" pasūtījusi aptauju, un aptuveni divas trešdaļām no mums tā ir tradīcija paklausīties, vai mūs gaida septiņi trekni gadi vai plāna sviesta kārta. Uz atsevišķas notis varētu gan šim žanram nenodoties pilnīgi visi politiķi Latvijā, kā tas bijis pēdējos gados. Jā, forši, ka tu esi šaurās aprindās plaši zināmas opozīcijas deputāts Līvānos, bet varbūt nevajag gadu mijā deklamēt "Facebook" ar brīnumsvecīti rokās.
  • Mūsu muitnieki un Pārtikas veterinārais dienests, kuriem svētku periodā bija darba pilna rokas, lai uz robežas izķertu arī samērā interesantas lietas. PVD aizliedza ieviest 23 vagonus ar sapelējušu Krievijas izcelsmes dzīvnieku barību – cukurbiešu spraukumiem ar pievienotu melasi. Šī bija jau otrā reize, kad šis sūtījums atraidīts. Šoreiz sapelējušajiem spraukumiem pa virsu uzbērti svaigi spraukumi un krava atkal uzrādīta kontrolei. Kas nedaudz izklausās pēc atkārtota centiena iekļūt naktsklubā, bet šoreiz ar mākslīgām ūsām. Savukārt muitnieki Honkongas izcelsmes kravā Rīgas brīvostā konstatējuši 84 iepakojumus ar viltotiem "Dyson" fēniem. Uff, kādam svētku periods būs pagājis ar slapjiem matiem.
  • Nopietnākās noskaņās – starp nedēļas uzvarētājiem arī Ukraina, kas no 1. janvāra pārtraukusi gadu desmitiem ilgušo Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju tālāk uz Centrāleiropu. Gan praktisks, gan simbolisks notikums trešajā pilna karā gadā. Tranzīts turpinājās lielā mērā tieši pašas Centrāleiropas dēļ, kurai vajadzēja laiku pārorientēties prom no līdzšinējiem piegādes avotiem. Nu ko, noprotams, ka gāzes truba vairs nav drošāka vieta Ukrainā.

Nedēļas zaudētāji 

  • Un starp nedēļas zaudētajiem Slovākija, kuras proklemliskā valdība trinas kā preilene kāzās pēc jau pieminētā Ukrainas lēmuma pārtraukt transportēt gāzi no čaļiem, kuri ar zābakiem svešu zemi bradā. Bratislavā to acīmredzot grūti saprast. Stāsts jau kā vienmēr – par vērtībām, par naudu un par to, kur kuram lojalitāte gulst.
  • Un arī cita Kremļa sabiedrotā – Ungārija – šonedēļ starp zaudētājiem. Viktora Orbāna vadītā valsts no 1. janvāra vairs nav prezidējošā Eiropas Savienības Padomē un vairs nevarēs mēģināt izmantot šo statusu savas alternatīvās dienaskārtības lobēšanai. Prezidentūru pārņem Polijai, kurai, pagalam maigi izsakoties, ir nedaudz citāda attieksme pret Kremli nekā Budapeštai.
  • Starp nedēļas zaudētājiem arī Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas acīmredzot spētu pat tualetē apdirsties. Uzņēmums gada pirmajā darba dienā izdomāja izziņot tūkstošiem atceltu reisu, kas skars desmitus tūkstošu iedzīvotāju, bet intervijas medijiem, lēmuma plašāka skaidrošana žurnālistiem un attiecīgi sabiedrībai – nē, paldies! Nu labi, ezītis ir lepna lidmašīna un, ja iesper, var arī palidot. Pēc tam, pēc sabiedriska un politiska brāziena, jau tas viss bija, bet jebkurā gadījumā paliek daudz jautājumu par to, kā pārvalda mūsu nacionālo aviokompāniju un cik finansiāli dzīvotspējīgā tā patlaban vispār ir.

Kas zina, kā tas beigas beigsies

  • Interesantas vēstis no kaimiņiem. Igaunijā no šā gada preču vai pakalpojumu pirkumu summu sāk noapaļojot līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiek veikts skaidrā naudā. Tas ar mērķi izskaust viena un divi centa monētas, kuru izkalšana vispār ir dārgāka nekā to nominālā vērtība un kuras pamatā vienkārši mētājas apkārt – krājkasēs, bikšu kabatās, uz ielām un vēl nez kur. Tas joprojām būs maksāšanas līdzeklis, vēlme vienkārši to blāķi apritē mazināt. Līdzīgi risinājumi ieviesti arī citās euro zonas valstīs, un no maija būs spēkā arī Lietuvā. Starp citu arī Latvijas Banka izstrādājusi attiecīgu likumprojektu. Tam gan līdz šim nav bijis pietiekama poltiska atbalsta.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm