"Mums trūka skaidrās naudas," Einars Repše detalizēti stāsta, kā radās Latvijas rublis

"Mēs bijām ļoti sliktā situācijā. Mēs bijām ne tikai 50 gadus ienaidnieku okupēti un paverdzināti, bet mēs bijām arī vienas absolūti strādātnespējīgas ideoloģijas un saimnieciskās sistēmas paverdzināti un iznīcināti. Mums faktiski vajadzēja atjaunot gan valsti, gan tautsaimniecību," laiku pēc neatkarības atjaunošanas, sabrūkot Padomju savienībai, atminas kādreizējais valdības un Latvijas centrālās bankas vadītājs Einars Repše, kurš bija viens no Latvijas Neatkarības deklarācijas parakstītājiem.

Repše teic, ka tobrīd Latvijā, protams, neviens nepazina tirgus ekonomiku. Reformas tautsaimniecībā tolaik tika īstenotas, ķeroties pie problēmu cēloņiem. "Te palīdzēja arī mana fiziķa izglītība, jo dabaszinātnēs mēs tā darām – mēs skatāmies uz problēmas sakni, mēģinām to arī risināt," atminas Repše, piebilstot, ka pie bankas grožiem stājās 1991. gadā, tūlīt pēc puča. "Man bija tā laima pārņemt centrālās bankas vadību un īstenot naudas reformu Latvijā. Citi cilvēki reformēja citas lietas."

Valstī valdījusi pamatīga skepse pret naudas reformu, daudzi uzskatījuši, ka Krievijas rubļa vietā Latvijā nekas cits nevarēs funkcionēt.

Einars Repše

Bijušais centrālās bankas vadītājs

"Bija vairāki faktori, pirmām kārtām, mums sāka trūkt banknotes, ko izmaksāt cilvēkiem algās. Toreiz vēl kartes nepastāvēja tik plaši kā šodien. Pamatā visa aprite notika skaidrā naudā. Tātad pietrūka skaidrās naudas, tāpēc, ka Krievijā pašā skaidras naudas trūka. Banka nespēja sadrukāt tik daudz, cik tērēja."

Otrs faktors bijis tas, ka bažas radīja iespējama jauna naudas reforma Krievijā. Par to varēja paziņot vienā dienā. Paziņot, ka vecā parauga banknotes ir nederīgas un aizvietot tās ar jaunām. Vienā naktī. "Visa vecā valūta, kas nebūtu vairs derīga, gāztos uz mūsu teritoriju, jo neviens mums jaunās banknotes nedotu, jo mēs vairs neesam PSRS centrālās bankas sistēmas sastāvdaļa," situāciju apraksta Repše. "Vajadzēja steidzmai rīkoties, lai risinātu riskus. Tika pieņemts lēmumus, pēc mana priekšlikuma, ka jādrukā Latvijas rubļi."

Lati tobrīd vēl bija tikai izstrādes stadijā, mākslinieku komanda strādājusi pie sižetiskajiem risinājumiem.

Vaicāts, kā tas izdevās, ka Latvijas rubli uztvēra nopietni, tam bija vērtība un iespēja ar to operēt starptautiskajos tirgos, pērkot valūtu, Repše saka – tas bija pavisam vienkārši. "Centrālā banka drukā naudu un tad laiž to apgrozībā. Ja nesadrukā par daudz naudas, tad tai ir vērtība, cilvēki gatavi pret to mainīt dolārus un vācu markas," norāda Repše, piebilstot, ka drīz vien Latvijas rubļa vērtība cēlās pret ASV dolāru, pret Krievijas rubli, jo Latvija drukājusi tieši tik, cik nepieciešams tautsaimniecībai.

Repše uzskata, ka šodien Latvijā aizvien ir nepieciešamas reformas, lai pārietu no sociālisma uz tirgus ekonomiku, piemēram, veselības aprūpē. Tur aizvien esot saglabājies sociālisms – nepamatoti zemi tarifi, rindas, kvotas, zema produktu kvalitāte, produktu trūkums.

Savukārt privatizācija Latvijā tikusi īstenota kļūdaini, teic Repše. Viņš uzskata, ka tā vairāk bijusi kā prihvatizācija. "Atsevišķi politiķi izmantoja privatizācijas sertifikātus savā labā. Mākslīgi nosita tiem vērtību, iepērkot no cilvēkiem par sviestmaizi. Kad bija pietiekami uzpirkuši, pamainīja valdības lēmumus un varēja nopirkt Latvijā daudz iekārojamu industrijas kumosu."

Repšes ieskatā, tas bija negodīgs process. Tāpēc Latvijā tik labi neveicās ar ekonomikas atjaunošu. "Paši vainīgi."

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!