Uz saturu

Nīkulīgais 2024. gads – "Piķis un ģēvelis!" 20. epizode

2024. gada 27. decembrī 16:20

Podkāsta "Piķis un ģēvelis!" 20. un īpašā gadu noslēdzošajā raidierakstā TV3 žurnālists Ivo Butkevičs atskatās uz interesantākajiem notikumiem ekonomikā, nosauc visa 2024. gada uzvarētājus un zaudētājus un pārrunā to visu ar bijušo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku – pirmo viesi, kurš raidījumā piedalās otro reizi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nīkulīgais gads Latvijas tautsaimniecībā, prognozes par tālāko, Eiropas ekonomikas vājums, monetārā politika, kapitāla tirgus, bizness ar Krieviju, "Rail Baltica", Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, animācijas filmas "Straume" sasniegumi, pašapziņa, talanti un nepieciešamība nebaidīties kļūdīties – tas viss apspriests gada noslēdzošajā raidierakstā "Piķis un ģēvelis!".

Gada notikumu apskats:

Gada uzvarētāji

  • Fonds "Uzņēmēji mieram", kura monetārās mobilizēšanās meistarklase manifestējusies nu jau aptuveni 12 miljonu eiro palīdzībā Ukrainai un ne tikai. Šī organizācija kopā ar citām biznesa biedrībām un pārstāvjiem šogad turpināja tirpināt kā pašu uzņēmēju vidi, tā viedos valstsvadoņus, ka būtu tomēr forši spēt neskaidroties ar saviem bērniem tranšejās, kāpēc trešajā pilna kara gadā mums tautsaimniecībā joprojām bija asiņainie graudi, mangāna rūda un šikā šmiga Sanktpēterburgas švītiņiem, kuri ar mūsu svētību, Rietumu brendu brendiju ieskauti, var turpināt justies, ka nekas taču nav mainījies, vai ne? Atceramies taču, cik grūti ar šo gājis. Un iet joprojām.
  • Gints Zilbalodis un animācijas filma "Straume", kas mūsu parasti politiķu piemirsto tautsaimniecības sektoru – kino nozari – pacēla starptautiskā saulītē. Nominācijām un godalgām knapi var izsekot. Manā mājsaimniecībā gan bija lieli iebildumi pret nešpetno suņa-šibas atainojumu lentē, šis cēlais japāņu samurajs-krūmu suns bija pelnījis labāk par to savrupo savdabi, kas visus gandrīz noslīcināja. Vai arī… Jebkurā gadījumā darbs lielisks un ceram uz "Oskaru".
  • Mūsu tehnoloģiju milži LMT un "tet", kuriem beidzot, beidzot, beidzot varētu būt skaidrība par nākotni un man vairs nebūs katru gadu jātaisa sižetu par to, ko darīt ar abām kompānijām. Gada nogalē lemts izteikt piedāvājumu atpirkt abu uzņēmumu daļas no zviedru "Telia". Šķiet, ka būtu ar uguni jāmeklē kāda Latvijas valdība, kurai pēdējos pārdesmit gados nav bijis jādomā par šo skandināvisko sudoku. Visticamāk, jau šī akcionāru laulība ir sevi izsmēlusi. Gadu laikā abi uzņēmumi no korporatīviem brāļiem izauguši par korporatīviem konkurentiem, un jautājumi par tālāko pastāvēšanu un attīstību vairs neizskatās risināmi pašreizējā īpašumtiesību struktūrā. Neatbildēts gan jautājums, kur tam ņemt naudu. Sagaidāms, ka runa par vairākiem simtiem miljonu eiro un nav jau tā, ka valsts peldētos "piķī". Jārūpē radoši risinājumi.

Gada zaudētāji

  • Starp gada zaudētājiem un finansiāli burtiski – Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". Mūsu lidsabiedrība turpināja kurināt naudu tā, it kā būtu auksti. Daudzdesmitmiljonu zaudējumi, nespēja jēgpilni segt savas saistības, padsmitprocentīgas obligācijas, valsts iesaiste šajā darījumā, valsts gatavība atdod kontrolpaketi, valsts gatavība grāmatvedībā norakstīt pusmiljarda zaudējumus (tā nauda jau bija izkūpējusi), stratēģiskais investors tepat, tepat ap stūri, tad vēl bišķin krāmu obligācijas kā "atlikt" poga modinātājā un…. esam šodienā. Pūra lāde it kā no sūdiem iztīrīta, bet stratēģiskā precinieka mūsu lidlīgavai vēl kā, tā nav. Gaidām.
  • Nolaižoties no debesīm pie zemes… Jūs taču zināt, ko teikšu. Jā, jā – "Rail Baltica", tas, kas dzelzceļa projekts, joprojām bez neviena metra dzelzceļa. Visu gadu kaut kā mēģinājām neaizrīties un neapvemties, galu galā tāda gadsimta groteska gastronomija mums sanākusi. Projekta pārvaldnieki kaut kā bija pamanījušies panākt paradoksāli perfektu punktu, kurā kaza ir beigta, bet vilks ir izsalcis. Nākamgad apcirpsim visu, ko vēl vispār var apcirpt, kaut kā ar Dievu un delīriju uz pusēm mēģinām kaut ko no tām sliedēm uzbūvēt, un beigu beigās cerēsim, ka mēs vismaz zināsim, ko ar tām darīt un kurš par to maksās. Jūs atbildi zināt.
  • Veids, kā finansēta nākamā gada budžetā iekļautā nodokļu reforma. Labi, budžets pats par sevi, protams, ir atsevišķs stāsts ar labām lietām aizsardzībai, no vienas puses, bet tēriņu disciplīnu kā lapsai pie vistām, no otras puses. Savukārt nodokļu reformas izpildījums ir kas īpaši cinisks. Tur ir neapšaubāmi jēdzīgi aspekti, galvenokārt, atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma, bet nauda tam rasta ar prastu laupīšanu gaišā dienas laikā. Procentpunkts no jūsu otrā pensiju līmeņa iemaksām jeb personīgi jūsu naudas valsts pārliks savā koferītī jeb pirmajā pensiju līmenī un vēl pamācīs, ka jūs, loši nesaprotat, cik tas izdevīgi visiem… Tā, ka iebelzīs ar grāmatu pa galvu un vēl piespiedīs mīlēt Raini.

Kas zina, kā tas beigās beigsies

  • Protams, nākamais 2025. gads. Mums ir jaunievēlēta ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija un tirdzniecības kari, mums ir stagnējoša Eiropas ekonomika ar politisku krīzi Vācijā un Francijā, mums ir austrumu pūķis uz māla kājām, Ķīna, mums ir agresors Krievija, mums ir Ukraina varonīgā aizstāvībā, mums ir viss, ko var zem saules tikai iedomāties un, galvenais, viss kopā. Kas zina, kā, pie velna, tas viss beigās beigsies.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm