Valsts parāda apkalpošana dienā izmaksā vienu miljonu eiro. Ko tas nozīmē mūsu ekonomikai? 

"Tā lieta par to parāda absolūto lielumu ir veca plate un vājš mierinājums. Mums parāda apjoms pret IKP ir 43%, kas ir salīdzinoši maz. Grieķijā, Itālijā, Portugālē ir pāri simts procentiem, un paskatāmies, kā viņiem iet. Bet tas ir vājš mierinājums. Ir cilvēki, kuri nonāk naudas problēmās, paņem mazu līzingu un to pašu nemāk nomaksāt," norādīja ekonomists.
Vītols skaidroja, ka valsts parāda apjoms nav liels, taču jāņem vērā ekonomikas spējas to apkalpot.

"Viss ir ļoti relatīvi, paskatīsimies uz mūsu valsts iespēju, un kādā veidā šis parāds ietekmē mūsu iespējas finansēt veselību, izglītību, aizsardzību. Kad meklējam naudu, tad parasti izskan 10 miljoni, veselībai pagājušā koalīcijā tika atrasti 40 miljoni, pārdalot no vienas kabatas otrā, šādas summas mēs varam atrast, bet parāda apkalpošanas izmaksas – procents, ko maksājam – pagājušajā gadā bija 200 miljoni, šogad 360 miljoni, nākamgad būs 500 miljoni. Starpība starp šiem 200 un 500 miljoniem ir 300 miljoni, un to mēs turpināsim nākamgad, aiznākamajā gadā. Tad pastāstiet, ka tas ir sīkums. Jo 300 miljoni ir ļoti būtiska nauda – tā ir visa papildu nauda, kas tika piešķirta robežas būvei, tiem betona klučiem," piebilda Vītols.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!