Politiskajā dienaskārtībā atkal PVN likmes samazināšana pārtikai
Patlaban Latvijā samazinātu 5% PVN nodokļa likmi piemēro mūsu valstij raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem bietēm un tā tālāk. To ieviesa 2018. gadā, bet karstas diskusijas par samazinātām PVN likmēm ir krietni ilgākas.
Atbalstītāji uzsver, ka tas ļauj samazināt pārtikas preču cenu pircējiem un arī attīstīties nozarei, savukārt kritiķi, tai skaitā Finanšu ministrijā, stāsta – tas ir budžetam dārgi, daļa labuma paliek pie ražotājiem un tirgotājiem, jo pārtikas cenu tirgus ekonomikā var noteikt, kādu vien grib, turklāt šis nav mērķēts atbalsts, attiecīgi tiek arī sabiedrības turīgākajai daļai.
Līdz šim aicinājumi paplašināt samazinātās PVN likmes piemērošanu arī gaļai, zivīm, maizei, olām un piena produktiem noraidīti tieši ar iepriekš minētajiem kritiķu argumentiem.
Tagad gan jautājums atkal dienaskārtībā. Valdošie politiķi lemj, kā dalīt naudu nākamā gada budžetā, Zemkopības ministrija piedāvās runāt par PVN likmēm pārtikai. Un šoreiz idejas kritiķiem varētu būt grūtāk to noraidīt. Tā atrodama gandrīz visu parlamentā pārstāvēto politisko spēku programmās.
"Solījumi ir jātur, mēs par to noteikti diskutēsim. Jautājums ir par grupām. Mans personīgais skatījums ir, ka tās primāri ir piens, maize un svaiga gaļa. Tas patiešām veido sociāli neaizsargāto groza būtisku daļu."
Svarīgi gan esot panākt, lai ieguvums no šāda soļa tik tiešām nogulstu patērētāju galā.
"Klasiskais stāsts, ko saka, un arī taisnīgi saka, ir, ka, paņemot nost PVN, lielie tīkli vienkārši pelnīs vairāk, ar to visa balle būs beigusies. Te vajag sociālo vienošanos," saka zemkopības ministrs ("Apvienotais saraksts").
Ministrs to salīdzināja ar kādreizējo kampaņu "godīgs eiro ieviesējs".
Kā vērtē Agroresursu institūtā, PVN likmes samazināšanas negatīvie aspekti ir vairāk ciparos "Excel" nekā dzīvē, kur ietaupīto pēc tam iztērē citās lietās, ko apliek ar nodokļiem.
Tikai retajai Eiropas Savienības valstij nav samazinātas PVN likmes kādai pārtikas grupai. Savukārt tepat netālu esošajā Polijā tā ir 0%.
"Ja mēs maksājam par kādu produktu eiro, tad Polijā mēs dabūtu šo produktu, un pie Latvijas cenām vēl paciņu sviesta vai paciņu olu. Tas ir daudz uz katru tādu 10 eiro pirkumu. Tāpēc ir tā sajūta, ka citur zāle ir zaļāka, bet tā nav tikai sajūta. Tā ir realitāte."
Šis arī viens no iemesliem, kāpēc joprojām tūroperatori Latvijā rīko iepirkšanās braucienus ar autobusiem uz Poliju.
Trešdien, 28. decembrī, vērsāmies arī jaunā finanšu ministra Arvila Ašeradena birojā, lūkojot pēc viedokļa, vai koalīcija varētu vienoties par kādām izmaiņām PVN likmes pārtikai, ņemot vērā arī to, ka visi politiskie spēki Saeimā, izņemot pašu "Jauno Vienotību", to solīja pirms vēlēšanām, tai skaitā abi pārējie valdības partneri. Atsaucību gan neguvām. Komentēt varēšot tikai nākamnedēļ, kad būs citēju: "iziets pilns sarunu aplis par budžetu".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
