Procentlikmju samazinājumu attiecinās uz teju visiem hipotekārajiem kredītiem

Latvijā ir aptuveni 130 000 hipotekāro kredītņēmēju. Daudzi ļoti sāpīgi izjutuši šogad piedzīvoto procentlikmju kāpumu, savukārt komercbankām tajā pašā laikā fantastiski peļņas rādītāji. Nespēdami citādi vienoties ar kredītiestādēm par pretimnākšanu klientiem, parlamenta politiķi 3. oktobrī vienojās par samērā drastisku soli – ar likuma spēku uz pusi samazināt banku procentlikmes jau esošajiem aizdevumiem. Jautājums tikai, cik daudziem.

Saeimas Budžeta komisijas darba kārtībā 4. oktobrī divi potenciālie risinājumi, kā palīdzēt Latvijas hipotekārajiem kredītņēmējiem. Viens no tiem krietni sarežģītāks un paredz apjomīgu aprēķinu formulu, kā cilvēkiem nākt talkā, otrs manāmi vienkāršāks un pēc būtības paredz palīdzēt gandrīz visiem Latvijas hipotekārajiem kredītņēmējiem.

Komisija nolēma virzīt tālāk likumprojektu, kas paredz tikai dažus ierobežojumus šim procentlikmju samazinājumam.

Pirmkārt, kredīta atlikumam jābūt mazākam par 250 000 eiro. Šim kritērijam neatbilst tikai daži simti jeb 0,2% aizņēmēju. Otrkārt, konkrētajam līgumam jābūt noslēgtam līdz šā gada oktobrim. Treškārt, tam jābūt vienīgajam hipotekārajam kredītam.

Deputāti gan varētu pēdējos divus punktus precizēt. Laika ziņā tie, kuri noslēguši līgumus, piemēram, augustā vai septembrī, zinājuši nosacījumus, tāpēc varētu nekvalificēties. Savukārt attiecībā uz līgumiem – atbalstu varētu attiecināt tikai uz vienu, nevis vienīgo hipotekāro kredītu. Izslēgs gan arī situācijas, kad īpašumu izīrē. Iespējams, arī noteiks, ka gadījumā, ja kāda kredītiestāde pati pienācīgi nāks pretim klientiem, uz to regulējums neattieksies.

Jānis Reirs

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs, "Jaunā Vienotība"

"Redzot attieksmi no bankām pret cilvēkiem… Ir gadījumi, kad piedāvā atlaidi un paprasa komisiju, kas ir lielāka par šo atlaižu summu. Arī šādi gadījumi ir. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši šādu risinājumu un ejam uz priekšu!"

Budžeta komisijas vadītājs atzīst, ka gatavs arī tiesu darbiem, ņemot vērā banku pausto, ka, visticamāk, apstrīdētu šādu regulējumu.

Šis pat īsti nav uzskatāms par atbalsta pasākumu. Pēc būtības tā ir tirgus intervence, un kritisks vērtējums par to Latvijas Bankā. Tur lēš, ka tiešām grūtības patlaban ir aptuveni 13% hipotekāro kredītņēmēju, kuriem būtu jāpalīdz. Piedāvātajā risinājumā esot augsts risks zaudēt tiesvedībā un pēc tam segt kompensācijas bankām no visu nodokļu maksātāju naudas. Tajā pašā laikā – pašas kredītiestādes līdz šim novedušas. Ne tikai šogad, bet jau ilgākā laika periodā.

Uldis Rutkaste

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

"Tas būtu tāpat kā, piemēram, Saeima pasaka, ka kefīrs var maksāt ne vairāk kā 50 centu. Visticamāk, tas nozīmē, ka veikalā kefīrs pazudīs. Līdzīgi var būt ar kreditēšanu. Es bankām sniedzu savu viedokli – ja tādas tendences turpināsies, agrāk vai vēlāk tas nonāks līdz politiskam risinājumam. Šeit šis politiskais risinājums, visticamāk, ir tuvu iestāšanās procesam."

Savs atzinums par šo iniciatīvu būs sakāms arī Eiropas Centrālajai bankai. Tā neko aizliegt Latvijai nevar, taču atzinums var tikt izmantots iespējamā tiesvedībā.

Saeimas Budžeta komisijā plāno, ka jauno regulējumu kredītu procentlikmju samazināšanai varētu pieņemt pusotra mēneša laikā. Līdz tam par iecerētajām izmaiņām gaidāmas plašas diskusijas.