Prognoze: Latvijas tautsaimniecība varētu sākt atkopties tikai nākamā gada vidū

Latvijas Bankas jaunākās makroekonomiskās prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā ietekme uz globālajām cenām. Vēl pirms dažiem mēnešiem par recesiju jeb tautsaimniecības lejupslīdi runājām kā iespējamu parādību, tagad jau kā, visticamāk, neizbēgamu.

Aktuālākā problēma ekonomikā joprojām ir augstā inflācija, un patēriņa cenas uz augšu dzen dažādu faktoru kopums. Joprojām aug mājsaimniecību ienākumi jeb kāpj darba algas, izejvielu piedāvājumā lielas problēmas un ar resursu sagādi grūti. Tā rezultātā energocenas uzskrējušas debesīs. Lai cīnītos pret augsto inflāciju Eiropas Centrālā banka nolēmusi cel procentu likmes, slāpējot naudas piedāvājumu tautsaimniecībā un līdz ar to arī inflāciju.

Šīs zāles būs rūgtas. Pieaugs kredītu izmaksas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, un cenu kāpuma iecerētā bremzēšanās nebūs tūlītēja. Tas attiecas gan uz enerģiju, gan uz pārtiku.

Latvijas Bankas jaunākās prognozes iezīmē augstāku gada vidējo inflāciju, nekā lēsts iepriekš. 16,9% šogad un 9,2% nākamgad. Vienlaikus Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad varētu kāpt par 3%, bet nākamgad jau gaidāma stagnācija un neliels kritums.

Kas lielā ērā būs saistīts tieši ar augstajām cenām. Grūtākais posms būšot 2023. gada pirmie mēneši, savukārt vasarā varētu sākties atkopšanās.

"Šajā brīdī mēs nudien neprognozējam dramatisku ekonomikas kritumu vai dramatisku bezdarba kāpumu. Tam vienkārši nav pamata. Jā, ekonomika sabremzēsies! Jā, atsevišķos segmentos būs nelieli kritumi, bet valsts atbalsts ir un valsts ekonomikas līmenī tie risināmie darbi ir zināmi," skaidro Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Galvenais – taupīt enerģiju, gan elektrību, gan siltumu, palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem šos grūtos laikus pārziemot un izdarīt mājasdarbus enerģētikā, lai šīs pašas problēmas mums nebūtu arī pēc gada.