Publiskots Latvijas uzņēmumu saraksts, kas eksportē preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Iepriekš šādi dati nebija izpausti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, bet trešdien jau izlikti publiskai apskatei. Tas redzams šeit.

Iniciatīvas autors aprakstā min, ka par spīti uz Krievijas sāktajam karam, sadarbību ar Krieviju aizvien turpina vairāki simti Latvijas uzņēmumu, kas nav pakļauti sankcijām.  Iniciatīvas autors uzskata, ka šāda informācija nevar tik uzskatīta par komercinformācijas noslēpumu, jo tā neietekmē Latvijas uzņēmumu iekšējo konkurenci.

"Medijs strādā sabiedrības labā, un nevar būt tā, ka kaut kāds komercnoslēpuma norma ir pret sabiedrības interesēm. Mēs taču redzam, kas notiek kaimiņos, kur attiecīgi Ukrainā iet bojā ļoti daudz nevainīgi cilvēki, tai skaitā arī bērni. Tie nav joki – tas ir jautājums, kur nav tolerance pret komercnoslēpumu," saka iniciatīvas iesniedzējs Zigmārs Dzenis.

TV3 Ziņas jautāja viedokli Ekonomikas ministrijā, kur dienu pēc intereses ministre Ilze Indriksone (NA) nāca klajā ar paziņojumu, ka padotības iestādei – CSP – liks apkopot un publicēt sarakstu ar uzņēmumiem, kas no Latvijas vēl aizvien eksportē preces uz Krieviju. Un jau trešdien pēcpusdienā saraksts publicēts – alfabētiskā kārtībā, tiesa gan, nav norādīts, cik daudz konkrētais uzņēmums eksportējis.

Iniciatīvas autors un ministre ir vienisprātis, ka pret izgaismotajiem uzņēmumiem nekādas sankcijas vērst nevajadzētu, taču šādas informācijas publiskošana ļaus Latvijas iedzīvotājiem "balsot ar maciņu" par šo kompāniju izvēli tirgoties ar agresorvalsti Krieviju.

"Mēs esam kopējā Eiropas ekonomikas tirgū, papildus ierobežojumus vēl sankcijām kā maza valsts nevaram īstenot, tas nebūtu arī samērīgi. Noteikti uzturēsim diskusiju Eiropas mērogā, ka skatoties uz Krievijas agresijas turpināšanos, sabiedrība novērtētu, ka Eiropa kopumā pārtrauktu jebkādu ekonomisku sadarbību ar Krieviju," saka Indriksone.

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijā uzskata – uzņēmumu izgaismošana neko daudz nemainīs. Un galu galā – kāpēc gan nenopelnīt uz Krievijas rēķina?

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs saka: "Ja mūsu prece nonāk tur, mēs izpumpējam naudu no Krievijas! Cita lieta, ja pērkam krievu preci, barojam viņu budžetu. Drīzāk būtu pareizāk pievērst uzmanību šiem lielajiem, nevis meklēt mūsu produktus, kas redzami Maskavas vai Krievijas tirgū. Bieži vien uzņēmums neko pats nepārdod uz Krieviju, bet pārdod iepircēji, kas ir Krievijas kaimiņvalstīs un kuriem ir interesanti šos produktus pārdot. Nav noslēpums ka NVS preču kustība ir brīva, ja kāds eksportē uz Kazahstānu vai Serbiju, produkts var brīvi nokļūt Maskavā."

Ekonomikas ministre uzskata, ka pelnīt uz Krievijas rēķina nav ētiski.

"Tur ir daudz preces, kas ietekmē Krievijas kā valsts labklājību un iespēju turpināt karot. Viesojos Latgalē neilgi pēc kara sākuma – teicu, ka mums vizuāli jāuztver, ka dzelzs aizkars ir, būs. Ļoti ceru, ka tas beigsies ar Krievijas pilnīgu sagrāvi un Ukrainas uzvaru, un dzelzs priekškars būs, kamēr Krievija nemainīsies pēc būtības," bilst ministre.

Centrālajā statistikas pārvaldes eksporta datu analīzes rīkā ikviens iedzīvotājs pats var analizēt preces, kuras eksportē uz Krieviju. Tā, piemēram, šogad līdz jūnijam eksports uz Krieviju no Latvijas sastādīja 563 miljonus eiro, topā alkohols, farmaceitiskie produkti, parfimērija, kosmētika, kā arī mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas.