"Rail Baltica" likstas: piepildījušās Valsts kontroles drūmākās prognozes

Piektdienas, 19. jūlija, rītā Saeimā ieradusies Valsts kontroles vadība, lai "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijai izklāstītu savus nesenos un skaudros secinājumus par dažādu likstu nomākto gadsimta projektu.

Pati sēde gan bija slēgta. Tātad prom no sabiedrības un žurnālistu acīm. Komisijas vadībā skaidro – tas tāpēc, ka gan Valsts kontrole plāno dalīties ar kādu ierobežotas pieejamības informāciju, gan iecerēts saprast, cik tālu savā pārbaudē par "Rail Baltica" nedienām tikusi Ģenerālprokuratūra. Tādējādi plānots novērst, lai parlamentāro un prokuratūras izmeklētāju darbs izmeklēšanā nepārklātos.

Tagad nav skaidrības par finansējumu "Rail Baltica". Šobrīd tas mērāms nevis procentos, bet gan reizēs. Skaidrības trūkst ne vien par finansējumu, bet arī zināms, ka kavēti ir termiņi, un projektā ir milzu pārvaldības problēmas. Valsts kontrole jau 2020. gadā zvanīja trauksmes zvanus par šo grandiozo būvieceri.

Vaicāts, vai par projektu atbildīgās personas bija ņēmušas vērā Valsts kontroles pirmos ieteikumus un secinājumus, Valsts kontrolieris Edgars Korčagins atbild noliedzoši. "Es teikšu, ka ne. Teikšu ļoti vienkārši. Tajā brīdī, kad mēs skatījāmies, kā šīs projekts tiek pārvaldīts, mēs redzējām virkni risku," atminas Korčagins.

Edgars Korčagins

Valsts kontrolieris

"Tagad, četrus gadus vēlāk, sagatavojot jau nākamo izpētes ziņojumu, redzam, ka daudzi no tiem riskiem ir piepildījušies. Var tikai nožēlot, ka situācija tā ir attīstījusies."

Bezatbildība, vieglprātība, leiputrijas sajūta atbildīgajiem – asas atklāsmes pēc sēdes gan no opozīcijas, gan no valdošās koalīcijas politiķiem.

Komisijas vadītājs arī nemierā par milzīgo daudzumu dokumentu, kam, viņaprāt, nepamatoti noteikts ierobežotas pieejamības statuss un šai ziņā plānots virzīt izmaiņas, lai arī plašākai sabiedrībai būtu skaidrs, kas nogāja greizi.

Andris Kulbergs

"Rail Baltica" izmeklēšanas komisijas vadītājs, "Apvienotais saraksts"

"Mēs jau ar garantiju ejam uz risku, ka Eiropas Komisija var ieslēgt disciplinārlietu un var paprasīt atpakaļ naudu, visu iepriekš piešķirto. Tā kā ļoti nopietni jāskatās uz mūsu darbiem, kā sekot līdzi, lai viss tiešām notiktu."

Tāpat parlamentārajiem izmeklētājiem nav palikusi nepamanīta šīs nedēļas ziņa, ka Latvijai apstiprināti vēl papildu aptuveni 350 miljonu eiro "Rail Baltica" projektam. Skan jau labi, bet krietni mazāka summa, nekā Latvija bija cerējusi.

Turklāt šī nauda nav paredzēta lielajiem darbiem Rīgā, tostarp atbalstu nav guvis daudzu desmitu miljonu eiro pieteikums jaunajam tiltam pār Daugavu, ko sāka celt jau februārī bez skaidrības par finansējumu.

Satiksmes ministriju pārraugošo "Progresīvo" pārstāve atzina, ka naudas nepietiek un jālūko iespējas projekta vērienu sašaurināt. "Rail Baltica" pārvaldība jau ilgstoši klibojusi.

Skaidrīte Ābrama

"Rail Baltica" izmeklēšanas komisijas deputāte, "Progresīvie"

"Tiešām ir kauns, ka tādā veidā valsts ir izturējusies tik nolaidīgi dažādos līmeņos pret tik grandiozo projektu, kas mums tiešām ir varbūt simtgadē vienīgais."

Vaicāta, vai satiksmes ministrs Kaspars Briškens arī bijis nolaidīgs, Ābrama norādīja – ministrs nav bijis ne projekta vadītājs, ne arī atbildīgā amatpersona. "Jūs zināt, kā tas notiek," uz TV3 jautājumu atbildi sniedza Ābrama. "Kad tu esi kāds funkcijas pildītājs, tu ne vienmēr vari uzņemties atbildību par visu projektu, jo tevi vienkārši neņem galvā." Ābrama arī atgādināja, ka Briškens bija viens no tiem, kas 2019. gadā rakstīja aicinājumu, trauksmes cēlēja ziņojumu. 62 darbinieki bija parakstījušies, ka projekts ir lielās briesmās.

Runa par Baltijas valstu kopuzņēmuma un vismaz idejiski projekta centrālā koordinatora "RB Rail" darbiniekiem. Tieši šīs kompānijas sākotnējos vadītājus Edvīnu Bērziņu un Baibu Rubesu paredzēts aicināt uz nākamo parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi jaunnedēļ.