Rīga atzīta par ģimenēm neizdevīgāko Baltijas galvaspilsētu

Cēlonis nevienmērīgai Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumu un izdevumu sadaļā meklējams galvenokārt Rīgā, norāda "Swedbank" finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa: "Nav jau tā, ka atšķirības reģionos ir tik ārkārtīgi krasas."

Ģimenei Rīgā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir viszemākie ienākumi, kā arī vislielākie izdevumi.

"Kādēļ, ieejot lielveikalā Rīgā, mums ir jāmaksā gandrīz tikpat, cik ieejot Tallinas veikalā. No kurienes tad rodas tās izdevumu pozīcijas, ja ienākumu pozīcijā tie cipari nav tik lieli," norāda Kropa.

Tomēr uz dzīvi Pierīgā un ārpus Rīgas iedzīvotājus gan nemudina lētāka dzīve, uzskata Kropa. Viņasprāt, cilvēki pēc pandēmijas ir iemācījušies gan strādāt attālināti, gan dzīvot daudz klusākā un mierīgākā vidē.

"Mēs salīdzinājām trīs pozīcijas – pārtika, transports un mājoklis. Pārtikas cenas noteikti neatšķiras pilsētās. Mājokļu cenas dažbrīd ārpus Rīgas ir lielākas, Rīgā cilvēki vairāk pārvietojas ar sabiedrisko transportu," skaidro Kropa.

Ja uz kaut kādiem pirkumiem rīdzinieki ar līdzekļiem neskopojas, ir atsevišķas lietas, uz ko nākas ietaupīt. "Vēlmju tērēšanai rīdziniekiem atliek uz pusi mazāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Nākas taupīt arī uz pārtiku," saka Kropa.