Rīgā OECD vadītājs atkārtoti mudina stiprināt valsts pārvaldi un veselības sistēmu
Latvijā ieradies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD vadītājs Matiass Kormans. Šī starptautiskā institūcija pabeigusi vērienīgu pētījumu par Latviju un atvedusi reformu rekomendācijas. Tiesa gan, ka daudzi no šiem ieteikumiem ir tie paši, kuri Latvija dzirdējusi jau iepriekš.
Augsti viesi piektdien ieradušies Rīgā. Mūsu galvaspilsētā ieradies tā saukto bagāto valstu klubiņa OECD ģenerālsekretārs, lai prezentētu Latvijas ekonomikas pārskatu.
Lai koordinētu par Māršala plānu nokristīto ASV finansiālo palīdzību Otrajā pasaules kara nopostītajam Vecajam kontinentam izveidoja Eiropas ekonomiskās sadarbības organizāciju. Māršala plāns beidzās, bet strādāšana kopā turpinājās, un attiecīgā institūcija sešdesmito gadu sākumā pārtapa par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, ko plašāk pazīst pēc tās angliskās abreviatūras OECD.
Tā sauktais bagāto valstu klubiņš. Raksturojot to kā starptautisku kvalitātes zīmogu valstij Latvija šai institūcijai pievienojās pirms 10 gadu.
Organizācija ierasti reizi divos gados sagatavo Ekonomikas pārskatu par katru dalībvalsti, un šodien Latvijas kārta uzklausīt dažādu reformu rekomendācijas. Rīgā ieradies arī OECD lielais priekšnieks.
Pētījumā atzinīgi vārdi veltīti paveiktajam, piemēram, administratīvā sloga mazināšanai būvniecības nozarē, arī tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanā un finanšu sektora attīrīšanā.
"Šis reformas ir palīdzējušas veidot uzticību un piesaistīt investīcijas, ļaujot ekonomikai darboties veiksmīgāk. Mūsu vērtējumā pēdējo 10 gadu stāsts kopumā ir pozitīvs, taču dažādu iemeslu dēļ pakaļdzīšanās ir kļuvusi lēnāka. Latvija šobrīd aug aptuveni tādā pašā ātrumā kā pārējās OECD valstis, nevis ātrāk. Šeit mēs redzam iespēju Latvijai panākt atgūt tempu no jauna."
Lai arī temps jāatgūst no jauna, daudzi no ieteikumiem lielā mērā ir tie paši vecie, kas bijuši iepriekšējās reizēs. Nepieciešamas reformas un izdevumu pārskatīšana valsts pārvaldē, lielāks finansējums veselībai, nodokļu slogs jāpārnes no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu. Taujāts, kāpēc joprojām ir tik liela plaisa starp ekspertu ieteikumiem un politiķu lēmumiem, OECD vadītājs diplomātiski atbildēja, ka strukturālas reformas esot maratons, nevis sprints.
"Mūsu loma politiskajā dimensijā ir salīdzinoši vieglāka. Mēs varam skatīties uz datiem, faktiem un pierādījumiem bez emocijām, nesatraucoties par publisko viedokli. Es pats esmu bijis finanšu ministrs Austrālijā. Es saprotu, cik izaicinoši var būt pārliecināt cilvēkus par reformām, kas var būt sarežģītas īstermiņā, lai nestu ieguvumus vidējā un ilgtermiņā."
Ekonomikas ministrs atzīst – kaut ko izdevies, kaut ko nav izdevies ieviest. Politiķis īpaši uzsver veselības jomu, vienlaikus velkot to kopā ar pašreizējiem iekšpolitiskajām aktualitātēm par slimnīcu tīkla iespējamu reorganizēšanu.
"Nav jēgas vispār diskutēt par kaut kāda veida reformām, kas šodienas ir dienaskārtībā, ja tu būtiski nepalielini finansējumu veselībai aprūpei. Es runāju to, ko es domāju kā ekonomikas ministrs, redzot, kādu kaitējumu tas nodara Latvijas ekonomikai. Tai jābūt politikas prioritātes jauna modeļa ieviešanai jo ātrāk, jo labāk."
Jāpiebilst, ka šīs daudzās jomās neieviestās nosacītās tautsaimniecības mācībstundas Latvijai nav par brīvu. Dalības maksa OECD ir starp diviem trim miljoniem eiro ik gadu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
