Rosina ieviest jaunu papildu nodokli bankām

Augsto procentlikmju laiks pamatīgi iesita pa kabatu Latvijas hipotekārajiem kredītņēmējiem, savukārt komercbankām tas nodrošināja pasakainus finanšu rādītājus. Pērn nozares peļņa teju dubultojās.

Ne sabiedriski, ne politiski šī nebija tā mīlētāka industrija. Sekoja divi lēmumi. Pirmais – pienākums kredītiestādēm maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli neatkarīgi no tā, vai peļņu izņem dividendēs. Otrais – tā sauktā hipotekāro aizņēmēju aizsardzības nodeva, ar kuru iedzīvotājiem kompensē daļu veiktajiem procentmaksājumiem. Tiešā veidā valsts budžetam no šī otrā risinājuma gan ne silts, ne auksts.

Arī šogad sektorā nav kritums, un četros mēnešos Latvijas finanšu iestāžu maciņos ieripoja aptuveni 200 miljonu eiro.

Un jau kādu laiciņu pašā nozarē smejas, ka bankas nervozi stūrī pīpē, ar saviem labajiem pelņas rādītājiem klausoties, kā politiķi sūktas par to, ka trūkst naudas. Galu galā tā taciņa jau iestaigāta.

Un, ļoti iespējams, uz tās kāps vēlreiz. Koalīcijas darba kārtībā papildus virspeļņas nodoklis bankām, praktiski tāds pats, kādu pērn izvēlējās Lietuvā. To rosina "Progresīvie", kuri uzsver, ka provizoriski tas budžetam dotu aptuveni 150 miljonu eiro un būtu labāks risinājums aizsardzības tēriņu segšanai par finanšu ministra piesaukto PVN celšanu.

Eiropas Centrālā banka ceturtdien gan izziņoja pirmo, tiesa nelielu, bet procentlikmju samazinājumu.

Uz jautājumu, vai šī iecere nenāk par vēlu un vai tas nebija jādara tad, kad bija "ziedu laiki" procentlikmēm, kredītmaksājumiem un visam pārējam, Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs saka: "Visticamāk, mums vajadzēja to ieviest jau pērn. Es piekrītu. Mēs nezinām, kad un vai vispār šogad tās tiks turpinātas samazināt. Iespējams, būs tikai viens samazinājums un viss. Banku peļņa joprojām būs apjomīga."

"Progresīvie" arī neuzskata, ka šāds solis kaitētu Latvijas investīciju vides pievilcīgumam. Koalīcijas partneri pagaidām nesaka ne jā, ne nē un norāda, ka paralēli notiek darbs pie vienošanās ar bankām par aktīvāku kreditēšanu, kas arī dotu lielus papildu nodokļu ieņēmumus.

"Tās alternatīvas īpaši daudz nav. Vai nu jūs sākat finansēt Latvijas tautsaimniecību daudz nopietnākos apjomus, nekā tas ir šobrīd, vai arī mēs skatāmies citus instrumentus, kādā veidā stimulēt paši savus finanšu instrumentus Proti, uzliekot šādu bankas virspeļņas nodokli," teic ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Ja bankas nebūs gatavas kreditēt vairāk vai ieguldīt mūsu tautsaimniecībā, es neizslēdzu, ka mēs būtu gatavi atbalstīt šo virspeļņas nodokli. (TV3: Jebkas jums lika manīt, ka bankas varētu būt pretimnākošākas attiecība uz tautsaimniecības kreditēšnu?) Jāsaka godīgi, ka diemžēl nav bankas līdz šim izrādījušas tādu papildu interesi un izpratni par to, ka mūsu tautsaimniecība ir jākreditē," saka Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.

Finanšu nozares asociācijā pauž apņēmību un gatavību tomēr vienoties par spējāku kreditēšanu. Tūliņ jauns ekonomikas izaugsmes cikls un papildu nodoklis šo ugunskuru apliešot ar ūdeni.

"Bezatbildīga kreditēšana nebūs. Mēs redzam, ka ir vairāki priekšnoteikumi. Gan likmju samazināšana, gan jauna cikla sākums, gan kaut kur varbūt ambiciozāki būs uzņēmēji un varbūt arī lielākas ambīcijas banku pusē. Papildu motivators arī nekad nekaitē. (TV3: Nosargāt peļņu ir gana labs papildu motivators?) Kreditēšana ir banku pamata bizness. Ja ar to var nopelnīt un dot labumu ekonomikai nodokļu ieņēmumos, kāpēc ne?" saka Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.

Ko tad beigu beigās darīt ar bankām? Plānots apspriesties koalīcijas sanāksmē nākamnedēļ.