Sabremzējusies ostu pārvaldības reforma; likumā noteiktie termiņi jau nokavēti
Pagājušā valdība un Saeima pieņēma vairākas reformas, kuras pavadīji ilgi un smagi strīdi. Viena no tām attiecās uz veidu, kādā Latvijā pārvalda ostas, un paredzēja tās pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām.
Idejiski tam vajadzēja ieviest labas pārvaldības principus šo stratēģisko objektu pārvaldībā un novērst gadiem ilgušo praksi, kad ostu valdē ministriem bija iespēja ielikt politiski pietuvinātas personas. Tā vietā atklāti konkursi.
Sākumā izmaiņas būtu jāattiecina uz Rīgas un Ventspils ostu, vēlāk, iespējams, arī uz Liepājas.
Lielākie strīdi bija saistīti ar to, ka valstij jaunajos uzņēmumos būtu kontrole, bet pašvaldībām tikai iespēja kļūt par mazākuma akcionāru, kā arī par dažādiem īpašumtiesību jautājumiem. Ostas teritorija aizņem lielu daļu vietvaras teritorijas.
Atbilstoši reformai līdz 2022. gada beigām pašreizējās ostu pārvaldes jau bija jālikvidē, bet tas nav noticis. Jaunais satiksmes ministrs 6. janvārī situāciju apsprieda ar ostu un tajās strādājošo komersantu pārstāvjiem.
"Šī reforma ir saņemta, kā es iepriekš jau esmu izteicies, ar notecējušu derīguma termiņu. Varētu salīdzināt ar to, ka izmesta granāta. Ir daudz, daudz neskaidrību. Pēdējos mēnešos arī bija pazudusi politiskā virzība šai reformai."
Ministrs uzsver, ka pašreizējā neskaidrība ir sliktākais, kas var būt, tāpēc koalīcijai lūgs formāli pagarināt izmaiņu ieviešanas termiņu un mēģinās ātri rast risinājumu. Pati reforma gan esot atbalstāma.
Ostās strādājošie uzņēmumi pārliecināti, ka jāgroza likums, lai proporcija starp valsti un pašvaldību jauno uzņēmumu kapitālā un attiecīgi arī kontrolē būtu 50:50.
"Tas arī ietekmē visus komersantus. Pēc būtības iestrādāts konflikts starp pašvaldībām un valsti. Būtu pareizi to pārvaldīt solidāri, jo ostas atrodas šo pašvaldību teritorijās," saka Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.
Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka iepriekšējā Saeimā opozīcija aktīvi pretdarbojās reformai.
"Vāca parakstus un aicināja Valsts prezidentu atlikt likuma izsludināšanu. Visu šo aktivitāšu rezultātā, protams, tie darbi, kas bija jāveic, un termiņi, kas likumā noteikti, nav sasniedzami tīri objektīvu apstākļu dēļ."
Ostu pārvaldības reformu joprojām arī vērtē Satversmes tiesa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
