Uz saturu

Saredz iespējas ūdeņradim mazināt Latvijas atkarību no importētās degvielas

2025. gada 4. septembrī 20:30

Vai ūdeņraža tehnoloģijas varētu ļaut mazināt Latvijas atkarību no importētajām fosilajām degvielām? Uz to lielas cerības, un ceturtdien par to spriež vērienīgā forumā, kas Rīgā pulcē vairākus simtus nozares pārstāvju no visas Eiropas. Latvijai jau ir bijusi sāpīga pieredze ar skandāliem pavadīto "Rīgas satiksmes" ūdeņraža projektu, taču nosacīti jaunās tehnoloģijas atbalstītāji uzsver, ka no šādām neveiksmēm jāmācās, nevis jāatmet viss ar roku.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā Latvijā pašiem attīstīt iegūt un izmantot ūdeņraža gāzi. Kā mācīties no pagātnes kļūdām, kas šajā jomā pieļautas. Vērienīgā forumā Rīgā spriež par ūdeņraža tehnoloģiju attīstību.

Latvijas jaunuzņēmums "Naco Technologies" ceturtdien ver durvis amatpersonām, medijiem un citiem interesentiem, lai izrādītu savu saimniecību, inovāciju centru un, galvenais, zaļā ūdeņraža ražošanas sistēmu elektrolīzē. Ūdeņradis ir gāze, izmantojama arī par degvielu, un šajā ķīmiskajā procesā, izmantojot ūdeni un elektrību rodas attiecīgā viela.

FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Daudzi no viesiem piedalās Latvijas Universitātē notiekošajā Eiropas Ūdeņraža ieleju forumā, kas pulcē aptuveni 300 jomas pārstāvju no visas Eiropas. Vecajā kontinentā pēdējos gados ūdeņradis ir tāds kā enerģijas tehnoloģiju modes kliedziens. Ar to lūko darbināt pat fūres, vilcienus un lidmašīnas.

Kā uzsver Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, faktiski ūdeņraža enerģētisko potenciālo lietojumu pazīstam jau vairāk nekā 100 gadu, bet joprojām par to runājam kā jauno tehnoloģiju tās sarežģītības dēļ. Attiecīgi te darbs arī pētniekiem, kā ūdeņraža iegūšanu, uzglabāšanu, transportēšanu un likšanu lietā padarīt efektīvu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gundars Bērziņš
Latvijas Universitātes rektors

Šis ir viens no svarīgajiem izaicinājumiem, ar ko mums jātiek galā. Zinātnieki ir ļoti svarīgi šajā procesā – kā panākt to, ka zaļais ūdeņradis ir ekonomiski konkurētspējīgs.

Citiem vārdiem sakot, šī joprojām ir diezgan dārga tehnoloģija, bet ar lielu potenciālu, tostarp ņemot vērā Eiropā uzņemto zaļo kursu.

"Ūdeņradis ir enerģijas veids, ko varam Latvijā saražot. Ar katru ūdeņraža molekulu mēs varam aizstāt fosilo degvielu. Katru dienu aptuveni piecus miljonus eiro mēs pārskaitām par fosilajām degvielām," norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Pagaidām joprojām ūdeņradi vairāk izmanto industriālām vajadzībām – gan dzesēšanai, gan degvielas pārstrādes rūpniecībā – bet tehnoloģija sākot sasniegt līmeni, lai varētu, tā teikt, ienākt ikdienā.

Tepat pie Latvijas Universitātes, kur vērienīgais pasākums notiek, novietoti divi ar ūdeņradi darbināmi sabiedriskie transportlīdzekļi – trolejbuss un autobuss kā simbolisks apliecinājums tam, uz ko šī tehnoloģija ir spējīga. Jāpiebilst gan, ka Latvijas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā ar šīs gāzes izmantošanu ir bijusi samērā sāpīga pieredze.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirms gandrīz 10 gadu "Rīgas satiksme" sāka vērienīgu inovāciju projektu aptuveni 16 miljonu eiro vērtībā, lai izveidotu ūdeņražu uzpildes staciju Vienības gatvē un lai iegādātos pasaulē pirmos ar šo gāzi darbināmos trolejbusus. Visu šo projektu pavadīja iepirkumu skandāli un dažādas tehniskas ķibeles gan ar pašas stacijas nodošanu ekspluatācijā, gan tās darbību, gan arī pašiem transportlīdzekļiem, kurus bieži vajadzēja remontēt.

FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Par spīti daudzajām nedienām, šos trolejbusus, kā par Briseles līdzfinansējumu sagādātus, arī svinīgi izrādīja Eiropas Komisijas prezidentes vizītes laikā Rīgā. Sākotnēji vēl "Rīgas satiksme" bija domājusi varbūt pirkt arī ūdeņraža autobusus, tagad jau šī doma atmesta.

"Ir ļoti grūti detalizēti komentēt "Rīgas satiksmes" gadījumu. Tas, ko varu viennozīmīgi pateikt, – tehnoloģijas un fizika nav vainīga pie sliktas projekta pārvaldības. Mēs iekšienē runājam, ka mums ir divi dievi. Fizika un "ekselis". Ja strādā fizika un strādā "ekselis", tad tehnoloģijai ir vieta mūsu ikdienā," saka Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns.

Nozares pārstāvis uzsver, ka arī no negatīviem piemēriem var mācīties, lai tos pilnveidotu un ieviestu. Šobrīd ar ūdeņradi darbināmus autobusus iemēģina Jelgavā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm