Skultes termināļa attīstītāji vēlas pārliecību par tā izmantošanu

Pagaidām Lietuva ir vienīgā vieta Baltijas valstīs ar savu sašķidrinātās gāzes termināli. Attiecīgi vairākus gadus praktiski tikai Klaipēdas infrastruktūra nodrošināja alternatīvu ieeju Baltijas gāzes sistēmā Krievijas cauruļvadiem. Kopš maija klāt nācīs arī Polijas-Lietuvas starpsavienojums.

Pēc 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ar jaunu joni uzjundīja diskusijas par savu gāzes termināli Latvijā un tagad jautājums Ministru kabineta dienaskārtībā.

Valdība par sašķidrinātās gāzes termināļa projektiem, ko varētu realizēt Latvijā, sāka spriest pirmdien un uzklausīja drošības dienestu atzinumus par tiem, taču lēmumu ministri atlika uz šodienu.

Tomēr arī šorīt diskusijas bija smagas un lēmums prasīja vairāk nekā divas stundas. Pēc amatpersonu paustā, noprotams, ka drošības dienesti ieteikuši nacionālu nozīmi nenoteikt termināļa projektam Rīgā, Kudziņsalā. Tur iepriekšējiem patiesajiem labuma guvējiem saskatāmas saites ar Kremli.

Pie valdības svētības un tā sauktā zaļā koridora ieceres realizēšanā tiks uzņēmuma "Skulte LNG Terminal" jau vairākus gadus politiski apspriestais projekts Saulkrastos.

"Tagad tiks arī izstrādāts īpašs likums, kur strādās Ekonomikas ministrija kopā ar citām ministrijām, lai pēc iespējas noņemtu visus nevajadzīgos administratīvos šķēršļus un šis projekts varētu tikt pēc iespējas ātrāk tikt īstenots," saka premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Iecerēts, ka jaunais terminālis varētu sākt darboties līdz 2024. gada rudenim. Attiecīgi arī apkures sezonā pēc gada jārēķinās, ka pašiem sava termināļa Latvijā vēl nebūs, un jāpaļaujas uz Klaipēdu un topošo Paldisku infrastruktūru. Ekonomikas ministre gan nepiekrīt, ka mēs būs vilcinājušies.

"Šie ir tik būtiski lēmumi, ka, pieņemot tos pārsteidzīgi vai dodot kādas garantijas attīstītājiem, neizvērtējot projektus tiesiski, ekonomiski un arī no drošības aspekta, varētu tikt pieļautas kļūdas, kas pēc gadiem varētu prasīties pēc atbildības no lēmumu pieņēmējiem," norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Projekta attīstītāji gandarīti par lēmumu un ir cerību pilni termināli pabeigt pat agrāk par 2024. gada rudeni. Vienlaikus gan atzīstot – bez vienošanās, ka Latvijas lielākie patērētāji, piemēram, "Latvenergo" tiešām izmantos šo infrastruktūru, projekta realizācija būs apgrūtinoša. Tās gan būtu lietošanas saistības uz komerciāliem principiem.

Uz jautājumu, ja jau valsts vai valsts uzņēmums vienā vai otrā veidā garantē, ka izmantos konkrēto termināli, kur pašiem kaut kāds biznesa risks paliek, "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons saka: "Biznesa risks ir tāds, ka šie patērētāji mums ir jāpārliecina, ka tas tiešām ir lētākais, bet to mēs esam pārliecinājuši, un ka tas tiešām tiks uzbūvēts. Tas ir tas risks, kas mums ir jādara."

Sagaidāms, ka tieši par kādām garantijām būs smagas politiskās diskusijas tālāk. Piemēram, projektu jau gadiem atbalstošās partijas "Konservatīvie" līderis izsakās par šādām saistībām pozitīvi.

"Tādas vienošanās ir ļoti izdevīgas abām pusēm. Ja viena puse sniedz garantijas, ka tai ir nepieciešama gāzi noteiktos apjomos, tad otra puse var sniegt pretim garantijas, ka tā šo gāzi piegādās," pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Valdība pie termināļa jautājuma atgriezīsies pēc dažām nedēļām, kad jau jābūt gatavam konkrētam likumprojektam.