Skultes termināļa būvniecība: Saeima secinājusi, ka projekts zaudējis aktualitāti
Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izbūve zaudējusi aktualitāti un valsts atbalsts šādam projektam vairs nav nepieciešams. Tā secinājusi Saeima, konceptuāli piekrītot likuma atcelšanai, kas paredzēja veicināt jaunā termināļa izveidi. Lēmums pieņemts pēc drošības dienestu atzinuma, ka Latvijas enerģētisko neatkarību iespējams nodrošināt arī bez sava termināļa.
Krišjāņa Kariņa (JV) valdība Saeimas iepriekšējā sasaukuma izskaņā pērn rudenī Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim piešķīra nacionālo interešu objekta statusu, lai novērstu šķēršļus tā raitai izbūvei. Lēmumu pamatoja ar Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu.
Savukārt pēc vēlēšanām Kariņa otrā valdība noraidīja uzņēmuma "Skulte LNG Terminal" un investora nosacījumus termināļa būvēšanai. Tomēr no idejas par tā nepieciešamību neatteicās. "Garantiju apmērs ir tāds, kas valdībai nav pieņemams. Tas nebūtu arī mūsu patērētājiem labvēlīgs. Turpinās skatīt citas iespējas," gada sākumā teica Kariņš.
Pretējās domās ir Evikas Siliņas (JV) valdība. Jaunā koalīcija uzskata, ka terminālis vairs nav aktuāls, jo mūsu reģionā to jau uzbūvējusi ne vien Lietuva, bet tagad arī Somija, turklāt gāzes patēriņš samazinās.
Par Skultes termināļa likuma atcelšanu Saeima bija plānojusi konceptuāli lemt jau pagājušajā nedēļā. Taču pēc bojājumu nodarīšanas Somijas-Igaunijas gāzesvadam deputāti ieturēja pauzi, lai uzklausītu Valsts drošības dienesta atzinumu, kā tas ietekmējis situāciju gāzes apgādē.
Secināts, ka lēmuma pieņemšana nav jāatliek. "Drošības apsvērumi nepieprasa Latvijai radīt vēl vienu LNG termināli. Tātad šie apsvērumi nav spēkā," pauž Saeimas deputāte Jana Simanovska (P).
Par atteikšanos sniegt valsts atbalstu Skultes terminālim balsoja arī gandrīz visa opozīcija, iepriekšējo projektu saucot par "blēdību".
"Galvenais ir tas, ka šāda līmeņa projektu, ne šo, ne arī kādu citu, nevar uzticēt nezināmiem starpniekiem, kas vienkārši grib nopelnīt. Tā bija blēdība no pirmās dienas," saka deputāts Ainārs Šlesers (LPV).
"Tiek zināmā mērā tās izmaksas attiecinātas uz Latvijas iedzīvotājiem, un uz Latvijas iedzīvotāju rēķina mēs attīstām privāto biznesu," norāda "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Vienlaikus opozīcija kritizēja valdības neizlēmību, pieņemot lēmumus stratēģiski tik svarīgā jomā kā enerģētika.
"Spilgtais piemērs, kur mēs mētājamies – būvēt, nebūvēt, būvēt, nebūvēt. Tā enerģētikā nedrīkst rīkoties. Tas vienkārši nav pieņemami," saka deputāts Andris Kulbergs.
Lai likums zaudētu spēku, par to vēl jālemj divos lasījumos. Pēc tā atcelšanas interesentiem joprojām būs iespēja būvēt gāzes termināli, taču brīvā tirgus apstākļos – bez valsts atbalsta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
