Sociālie partneri prasa naudu neapliekamajam minimumam, drošībai un veselībai
Valdība turpina darbu pie šā gada valsts budžeta, un ceturtdien, 5. janvārī, uzklausīja sociālo partneru viedokli. Tie uzskata, ka vairāk naudas nepieciešams drošībai, izglītībai, veselībai un neapliekamā minimuma celšanai, vēsta TV3 Ziņas.
Ceturtdien uz attālinātu sēdi sanāca Nacionālā trīspusējās sadarbības padome. Šis ir formāts, kurā valdība apspriežas ar saviem sociālajiem partneriem. Arodbiedrībām, no vienas puses, un darba devējiem, no otras puses, ierasti arī klāti piepulcējot pārstāvjus no citām nevalstiskajām organizācijām.
Padomes dienaskārtībā topošais valdības rīcības plāns un šā gada valsts budžets. Tātad Ministru kabineta prioritātes gan ilgākā, gan vistuvākajā termiņā. Pilnā sparā tagad rit darbs pie budžeta, ko laikā nepieņēma ilgo koalīcijas veidošanas sarunu dēļ.
Atskaitot vienreizējus krīzes radītus izdevumus, tā sauktajiem prioritārajiem pasākumiem, piemēram, lielākām algām dažādās jomās, politiķi varēs sadalīt 215 miljonu eiro.
"Finanšu stāvoklis kopumā nav traģisks. Ņemot vērā visu, esam uz tādām kājām, ka varam arī atsperties."
Šī sadalāmā summa tiešām nav no mazākajām, taču ministrijas pieteikušas vajadzības desmitkārt lielākā apmērā. Arī valdības partneri šodien norādīja uz nepieciešamo finansējumu, tostarp izglītībā, drošībā un citās jomās.
"Mēs noteikti gribēsim runāt – gan par neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 1. jūlija, gan arī par koplīgumiem."
"Mēs aicinātu neaizmirst par iekšējo drošību, kas šobrīd ir ļoti aktuāla, un valdības doto solījumu palielināt atalgojumu par 10% šogad, nākamgad un aiznākamgad," atgādināja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.
"Veselība ir tiešā kontekstā gan ar ārējo, gan ar iekšējo drošību. Aicinātu neaizmirst par šo. Tiešām veselība šobrīd ir nobadināta," vērsa uzmanību Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.
Premjers gan lika manīt, ka ne visu iecerēto varēs apmierināt un nozarēm arī pašām jāsakārtojas. Piemēram, veselības nozarē jau tā bijis absolūti lielākais finansējuma pieaugums starp ministrijām pēdējos gados.
"Papildu līdzekļi, protams, bet mums aizvien sāk parādīties sistēmiskas nepilnības. Nauda vien diemžēl neatrisina situāciju. Bez naudas nevar, bet ar naudu vien nepietiek," vērsa uzmanību premjers.
Par papildu finansējamām jomām diskusijas turpināsies arī nākamnedēļ, un pagaidām nekādu lēmumu vēl nav. Sanāksmē arī izskanēja aicinājumi partnerus jau laikus iesaistīt prioritāro pasākumu izvērtējumā, nevis politiķi visu aiz slēgtām durvīm nospriež un pēc tam tikai informē pārējos par izlemto.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
