Sudraba cenas sit rekordus: arī Latvijas iedzīvotāji vairāk pērk un pārdod

Pēdējos gados globālajos finanšu tirgos un biznesa presē liela uzmanība pievērsta zeltam. Arī Latvijā varējām lasīt gana daudz virsrakstu par to, ka konkrētā dārmetāla vērtība sasniegusi nu jau kārtējo rekordu. Zelta drudzis nekur nav pazudis, bet tagad tam pievienojusies, tēlaini izsakoties, sudraba slimība.

Šajā grafikā varam redzēt konkrētā cēlmetāla cenu no 2016. līdz 2025. gadam, vērtība augoša, attiecīgajā periodā pat dubultojusies, bet viss pakāpeniski, un protams, nedrīkst aizmirst arī vispārējo inflāciju.

Savukārt nu jau pērnā gadā laikā ļoti straujš pavērsiens. Nav tālu no tā, lai šī metāla cena 12 mēnešos būtu trīskāršojusies, jo sevišķi dramatiska dinamika kopš rudens.

Kā to skaidrot? Ašķirībā no zelta, kas galvenokārt ir investīciju objekts, sudrabam ir plašs industriālais pielietojums, tāpēc tā cenu būtiski ietekmē rūpnieciskais pieprasījums un piedāvājums.

Šis metāls ir neatņemama sastāvdaļa zaļajās tehnoloģijās, saules paneļos, elektromašīnās, milzu enerģiju "ēdošajos" datu centros un pat militārajā tehnikā – nozarēs, kas pēdējos gados augušas nevis par procentiem, bet reizēm. Fiziskais sudrabs jau gadiem ir deficīta prece, pat ja finanšu tirgus to ne vienmēr pilnībā atspoguļoja. Tam visam klāt nākuši nule kā spēkā stājušies Ķīnas stingrākie eksporta ierobežojumi šim dārgmetālam.

"Vēl viens iemesls, kāpēc piedāvājums varētu būt mazāks. Turklāt vēl zelts aug un paņem arī sudrabu līdzi kā mazo brāli, ja tā var izteikties. Veselu faktoru kopums," pauž "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Starp faktoriem noteikti jāmin arī spekulatīvo aspektu. Veikli spēlmaņi finanšu tirgos nozīmē, ka vērtības svārstības var būt gana straujas. Vienu tādu jau novērojām pašā aizvadītā gada izskaņā, kad cena strauji nokritās par 10-15% un pēc tam sāka atkopties.

"Klāt vēl pieslēdzās FOMO efekts jeb bailes nokavēt, nepaspēt ielet vilcienā. Tas cenas pieaugums nebija veselīgs. Tas nav normāli, ka nedēļā cena pieaug par 40-50% un korekcija ir ļoti veselīga tirgum un aktīvam kā tādam," saka "Tavex" dīlinga departamenta vadītājs Jānis Astičs.

"Tavex" dārgmetālus gan tirgo, gan uzpērk, un pagājušais bijis rekordgads.

Daudzi uzskatīja, ka pieaugošās vērtības periods ir īstais laiks, lai investētu sudraba stieņos un monētas. Pārdota pat vesela tonna šī materiāla. Rādītāju pieaugums arī biznesa otrā virzienā, proti, "Tavex" atpirktajā sudrabā.

"Ja skatāmies, ko cilvēki pārdod… Investīciju sudrabu ļoti maz pārdod, jo cilvēki grib paturēt sev, nākamajām paaudzēm, bet viņi saprot vērtību tā saucamajiem lūžņiem. Skapjos karotes, daksiņas, nazīši, servīzes, dažādas tējkanniņas. Tas viss ir vērtībā principā trīskāršojies, un šo pieplūdumu mēs redzam ļoti," pauž Astičs.

Līdz ar šādu sudraba vērtības kāpumu, cenām, loģiski, vajadzētu pieaugt ar dažādām šī dārgmetāla vērtslietām, bet pēdējā laikā te parādījies vēl viens interesants aspekts.

"Konktatējoties ar vietējiem ražotājiem, kuri ražo sudraba vērtslietas… Viņi ļoti iepauzē šobrīd. Viņi saprot, ka viņi par šādām cenām nevarēs pārdot. Cilvēki nav gatavi maksāt par sudraba gredzeniem un ķēdītēm tādas summas. Vienmēr tās sudraba ķēdīties maksāja 10, 20, 30 un cilvēki domāja, kāpēc gan nenoprikt bērnam vai sev, bet cilvēkiem būs jāsprot, ka naudas vērtība zūd un viss mums maksā dārgāk," pauž Astičs.

Beigu beigās nekur gan ražotāji neliksies, pieprasījums būs, vērtslietas vajadzēs darināt, un cilvēkiem vienkārši būs jāpierod pie jaunās sudraba cenas,