Soli pa solim uz energoefektīvu daudzdzīvokļu māju: ar ko sākt?

Renovācijas procesā būtiska loma ir mājas tehniskajai apskatei. Apsaimniekotājs katru gadu izvērtē ēkas stāvokli, un, ja konstatētas būtiskas problēmas, piemēram, plaisas pamatos vai noplūdes jumtā, rīcība kļūst neizbēgama. Tomēr bieži vien iedzīvotāju attieksme kļūst par šķērsli – daļa joprojām uzskata, ka viņu atbildība beidzas līdz dzīvokļa slieksnim. Kā uzsver Zaļums, kopīpašums nozīmē arī kopīgu atbildību par ēkas konstrukcijām un komunikācijām.

Runājot par finansēm, iedzīvotājiem pieejami dažādi atbalsta veidi – pilna renovācija ar valsts līdzfinansējumu līdz 10%, daļēja renovācija konkrētām vajadzībām (piemēram, jumta nomaiņa), kā arī aizdevumi tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Bankas neizvērtē katru individuālu dzīvokļa īpašnieku, bet gan kopējo mājas maksātspēju, pievēršot uzmanību, vai vismaz 95% rēķinu pēdējo 12 mēnešu laikā ir nomaksāti.

Prakse rāda, ka visbiežāk iedzīvotāji izvēlas pilnu renovāciju, jo tā sniedz lielākus ieguvumus – gan energoefektivitātē, gan ēkas vērtībā. Visaktīvāk renovācijas notiek reģionos – Valmierā, Jelgavā, Ķekavā –, kur iedzīvotāji vairāk viens otru pazīst un spēj vienoties. Rīgā šis process bieži bremzējas sarežģītāka iedzīvotāju sastāva un lielāku ēku dēļ.

Tomēr ir arī izaicinājumi – nekvalitatīvs būvniecības darbs, problēmas ar mantiniekiem un maksātspēju. Zaļums uzsver, ka bankas seko līdzi arī būvnieku izvēlei un ne vienmēr piešķir finansējumu, ja partneri nav uzticami. Ieteikums iedzīvotājiem – uzticēt renovāciju profesionāļiem ar pieredzi, jo slikti izpildīts projekts var radīt ilgtermiņa problēmas, kuras nāksies apmaksāt no kopējās kabatas.