Kas atbildīgs par augsto inflāciju?

"Traģiska kļūda un pilnīga izgāšanās," kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše kritizē Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, kas esot izraisījusi pašreizējo inflāciju.

Inflāciju jeb vispārējo cenu kāpumu, kas apgriezienus sāka uzņemt aptuveni pirms gada, vairums ekonomistu sākotnēji uzskatīja par īslaicīgu un pārejošu parādību. Tagad, gadu vēlāk, redzam, ka šīs prognozes ne tuvu nav piepildījušās un Latvijā gada inflācijas rādītājs jau pārsniedz 20%. Ne tikai kļūst grūtāk segt savus ikmēneša tēriņus, bet arī uzkrātā nauda strauji zaudē vērtību.

Krievijas sāktais karš Ukrainā, Covid-19 krīze un augstie valstu tēriņi tajā, nedienas Ķīnas ekonomikā – par inflāciju veidojošajiem faktoriem piesauc dažādus iemeslus vai to kopumu, taču kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, kurš šonedēļ lasīja referātu mūsu valsts naudai veltītā konferencē, pārliecināts, ka vaina gulstas tikai un vienīgi uz Eiropas Centrālās bankas pleciem. Tā jau gadiem plūdina ekonomikā naudu nolūkā stimulēt tautsaimniecību, lai gan centrālo banku uzdevums ir cenu stabilitāte.

Augsto inflāciju būtu bijis vieglāk nepieļaut, nevis tagad mēģināt apkarot, ko Eiropas Centrālā banka sākusi mēģināt darīt.

"Kā alkohols vai narkotikas, kas nerisina nevienu problēmu, bet rada eiforijas sajūtu un ilūziju, ka viss kārtībā. Kamēr vien to lieto, bet devas arvien ir jāpalielina un tās neizbēgami sagrauj lietotāja veselību, kā arī gandrīz garantē, ka neviena no reālajām problēmām tā arī netiek risinātas. Gluži tāpat ir ar naudas drukāšanu," pauda bijušais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.

Terminoloģijā to sauc par kvantitatīvo mīkstināšanu. Centrālā banka uzpērk no privātā sektora vai valdībām vērtspapīrus, tādējādi tautsaimniecībā ieplūst vairāk naudas. Un tik tiešām – naudas drukāšanas vērienu redzam ECB bilancē – pēdējo piecu gadu laikā tās aktīvu apmērs ir gandrīz dubultojies un straujākais pieaugums Covid-19 gados.

Eiropas Centrālā banka var šķist kas svešs un tāls, bet tajā pārstāvēti esam arī mēs. Institūcijas pārvaldē darbojas eiro zonas valstu centrālie baņķieri, tātad arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš nepiekrīt tam, ka Eiropas Centrālā Banka vainojama pie augstās inflācijas un institūcija būtu pārkāpusi savu mandātu, domājot par tautsaimniecības stimulēšanu, nevis cenu stabilitāti. Pēc Kazāka teiktā, Covid-19 krīzes laikā ekonomiku vajadzēja spēcināt, lai novērstu krietni dziļāku recesiju, savukārt karu tolaik nevarēja paredzēt.

"Jā, ja mēs būtu iegājuši šajā Ukrainas kara situācijā ar vājāku ekonomiku, jo monetārā politika būtu bijusi mazāk atbalstoša, tad, visticamāk, tas lēciens inflācijai būtu bijis ne tik straujš," pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas vadītājs uzsver – ir naivi domāt, ka monetārā politika ir vienīgais elements, kas ietekmē inflāciju laikā, kad Krievija neļāva Ukrainai eksportēt graudus, vai laikā, kad Kremlis ierobežo dabasgāzes piegādes.

Patlaban jau naudas drukāšanas programmas pārtrauktas un Eiropas Centrālā banka cēlusi procentu likmes, lai tādējādi sadārdzinātu kredītus un bremzētu ekonomiku, attiecīgi arī inflāciju. Eiropā dzīves dārdzība gan aug ļoti dažādā tempā, kas nozīmē, ka Centrālajai bankai var būt grūtāk vienoties, bet esam pie galda.

"Tas nenozīmē, ka tās ir brīvpusdienas, ka monetārā politika atrisinās visas problēmas, bet lēmumu pieņemšana eiro zonā viennozīmīgi ir uz konsensu virzīta. Jāapzinās, ka monetārā politika ir tikai viena no politikām," spriež Latvijas Bankas prezidents.

Eiropas Centrālā banka, visticamāk, turpinās spert turpmākus soļus, lai ierobežotu cenu kāpumu.