Uz saturu

Uzlabojas Latvijas ekonomikas perspektīvas; gada beigās iespējama deflācija

Pēc ilgāka laika pozitīvas vēsmas Latvijas ekonomikā. Par spīti nelabvēlīgiem apstākļiem sekmīgi noturējušies mūsu eksportētāji. Enerģijas un pārtikas cenu mazināšanās ietekmē gada nogalē potenciāli varam sagaidīt par deflāciju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aina ir vairāk iepriecinoša, nekā tā bija pirms pusgada. Ar šādiem vārdiem šodien savu jaunāko Latvijas un Baltijas ekonomikas apskata prezentāciju sāka bankas "Luminor" eksperts Pēteris Strautiņš.

Straujāk par cerēto samazinājušās izejvielu cenas, labus rezultātus turpināja uzrādīt Latvijas preču un pakalpojumu eksportētāji, jo sevišķi pēdējie, arī recesijas risks ārējos tirgos samazinājies.

Tas viss licis "Luminor" manāmi paaugstināt Latvijas ekonomikas attīstības prognozi šim gadam, recesijas vietā sagaidot nelielu pieaugumu. Arī patēriņa cenu izmaiņās sagaidāma pozitīva dinamika.

Tie trīs lielie vaļi, kas pēdējā laikā stutējuši ļoti ilgi neredzēti augstos inflācijas rādītājus, ir mājokļa izdevumi jeb komunālie maksājumi, transports, proti, degviela, un pārtikas preces.

Lai gan būs produkti, kas turpinās kļūt dārgāki, lauvas tiesu vidējā patēriņa grozā veido piens, gaļa un maize.

"Piena cenas pat nevis vienkārši samazinās, bet to jau var nosaukt par cenu sabrukumu. To, domājams, būs visi pamanījuši. Gan jau pamanīs ar statistiķi. Viņi vēsta, ka februārī piens laikam bija tikai par 6% lētāks nekā decembrī. Kā cilvēkam, kurš pats veic pirkumus, man ir ārkārtīgi grūti tam noticēt. Man ir milzīga cieņa pret Latvijas statistikas pārvaldi, bet šim skaitlim man ir ārkārtīgi grūti noticēt," saka Strautiņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sagaidāms, ka pakalpojumi turpinās kļūt dārgāki. Tur lielākās izmaksu pozīcijas ir darba algas, savukārt enerģijas un pārtikas cenu krituma iespaidā sagaidāms, ka gada pēdējos mēnešos mēs Latvijā varētu pat redzēt deflāciju un arī vidēji nākamajā gadā.

"Latvijas iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, ko tērēt kaut kam citam. Apģērbiem, ilglietošanas precēm, varbūt varēs pirkt labāku pārtiku, doties ceļojumus un tā tālāk. Paliks pāri vairāk naudas, un tas labvēlīgi, protams, ietekmēs patēriņu," teic bankas "Luminor" ekonomists.

Pozitīvāku skatu uz patēriņa cenām un vispārējām ekonomikas perspektīvām apliecina arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Līdzīgs noskaņojums jaušams arī uzņēmēju saimē. Aizvadītie mēneši visādā ziņā bijuši maigāki, nekā prognozēts.

"Mēs visi baidījāmies no šīs ziemas, bet esam to pārdzīvojuši. Ņemot vērā, ka beidzās kovida laikā ieviestais moratorijs maksātnespējai, bija runas, ka varējām sagaidīt nopietnus maksātnespējas gadījumus un problēmas. Tas viss vismaz pagaidām ir izpalicis," saka Rungainis.

Jāpiebilst gan – lai arī dzīves dārdzības pieauguma ziņā jūtamas patīkamākas gaidas, nav pamata cerēt, ka cenas kopumā varētu atgriezties līmenī, kādā tās bija pirms inflācijas krīzes.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm